Eksperts: ASV atbalsts Ukrainai nemazināsies arī pēc vēlēšanām

ASV atbalsts Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju nemazināsies arī tad, ja vidustermiņa vēlēšanas ievērojamu pārsvaru gūs republikāņi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Viņš atgādināja, ka republikāņi iepriekš vienmēr ir bijuši tie, kas vairāk ieguldījuši līdzekļus militārās aktivitātēs ārpus valsts robežām, to valdīšanas laikā arī ir notikušas vairākas invāzijas.

Vargulis domā, ka runas par nepieciešamību mazināt ASV atbalstu Ukrainai radikālākie republikāņi izmantojuši priekšvēlēšanu laikā tikai kā ieganstu, lai izceltu, ka demokrāti tik daudz līdzekļu novirza Ukrainai, kamēr pašu zemē ir ekonomiskas problēmas. "Tas vairāk ir kā elements, kas tiek izmantots, bet atbalsts, manuprāt, nesamazināsies, to es neparedzētu," sacīja pētnieks.

Viņš skaidroja, ka amerikāņu politiskās aktivitātes galvenais dzinulis patlaban ir iekšējās problēmas - ekonomiskie izaicinājumi, tajā skaitā augstā inflācija, labklājība, abortu jautājums. Vēlētāju aptaujās izskan arī jautājums par ASV atbalstu Ukrainai, kas interesē Latvijas iedzīvotājus, bet ASV šie ārpolitikas jautājumi vēlēšanu kontekstā tomēr ir otrajā plānā, atzina eksperts.

Vienlaikus Vargulis vērsa uzmanību uz to, ka vismaz šīs ASV administrācijas kontekstā Ukraina ir arī ASV drošības jautājums. "Zaudējot pozīcijas vai ievērojami ļaujot Krievijai uzvarēt (..), tas tiktu uzskatīts arī par ASV pozīciju zaudējumu. Līdz ar to es paredzu, ka ASV turpinās ieguldīties, un turpinās to darīt tik, cik vien ir nepieciešams. Tur ir spēlētāji, kas to izprot, un arī, es domāju, Baltijas valstis un Latvija tajā skaitā iegulda ievērojamus līdzekļus proporcionāli to iespējām," sacīja LĀI pētnieks.

Kā ziņots, ASV šodien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī. Uz spēles likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

Vidustermiņa vēlēšanās tiek pārvēlēti visi 435 Pārstāju palātas locekļi, un vairums prognožu liecina, ka kontroli pār Kongresa apakšpalātu pārņems republikāņi. Vairākuma nodrošināšanai Pārstāvju palātā nepieciešamas vismaz 216 vietas, un saskaņā ar politisko ziņu vietnes "RealClear Politics" aplēsēm, demokrātiem nodrošinātas 174 vietas, republikāņiem - 228, bet cīņas iznākumu par atlikušajām 33 vietām grūti prognozēt.

Šobrīd Pārstāvju palātā Baidena pārstāvētajiem demokrātiem ir niecīgs 220 vietu vairākums, taču Vidustermiņa vēlēšanas tradicionāli bijušas referendums par esošā prezidenta sniegumu, un nav nekas neparasts, ja Baltā nama saimnieks zaudē kontroli pār Kongresu.

Piemēram, iepriekšējā prezidents Donalda Trampa pārstāvētie republikāņi 2018.gada videstermiņa vēlēšanās zaudēja 42 vietas Pārstāvju palātā, bijušā prezidenta Barakas Obamas pārstāvētie demokrāti 2010.gadā - 63 vietas, bet 1994.gadā, kad prezidenta amatu ieņēma Bils Klintons, demokrāti zaudēja 54 vietas.

Tomēr demokrāti saglabā nelielas izredzes paturēt kontroli pār Kongresa augšpalātu. Šobrīd spēku samērs Senātā ir 50 pret 50, un vēlēšanu prognožu vietne "FiveThirtyEight" atzīst, ka cīņas iznākumu grūti paredzēt. Vietne norāda, ka republikāņiem vislabākās izredzes ir atkarot senatoru vietas Džordžijā un Nevadā, bet demokrātiem - Pensilvānijā. Pārējās pavalstis, kas var izšķirt cīņu par Senātu, ir Arizona, Kolorado, Florida, Ņūhempšīra, Ziemeļkarolīna, Ohaio, Jūta, Vašingtona un Viskonsina.