Valdība šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) lūgumu piešķirt 2,5 miljonus eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ministrijas padotībā un pārraudzībā esošās kultūras un kultūrizglītības iestādes varētu segt energoresursu sadārdzinājumu, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Viņa skaidro, ka būtiskais energoresursu cenu kāpums radījis apgrūtinājumu iestādēm ar esošo finansējumu nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Papildu finansējums nepieciešams, lai netiktu ietekmēta kultūras un kultūrizglītības iestāžu pamatdarbība energoresursu sadārdzinājuma apstākļos.
Saskaņā ar iestāžu iesniegtajiem aprēķiniem 2 091 742 eiro nepieciešami kultūras mantojuma iestādēm, muzejiem un bibliotēkām, 446 687 eiro KM padotībā esošajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm, 2800 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai, bet 2684 eiro KM elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai.
Vizule uzsver, ka Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā radījusi Eiropā energoresursu krīzi, tās tiešu ietekmi līdz ar elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumu izjūt arī kultūras iestādes. Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz desmit reizēm salīdzinājumā ar periodu pirms gada.
Lai netiktu pārtraukta to darbība vai muzeju kolekcijās apdraudēta mākslas darbu saglabāšana pareizos apstākļos, iestādes spiestas slēgt līgumus par būtiski lielākām izmaksām.
Lai taupītu energoresursus un ieekonomētu līdzekļus, iestādes īsteno arī daudzveidīgus taupības pasākumus, piemēram, telpās samazina apkures temperatūru, ierobežo ventilācijas sistēmu darbības laiku, daļēji atslēdz koplietošanas telpu apgaismojumu, atslēdz fasādes apgaismojumu, samazina karstā ūdens lietojumu, uzstāda termoregulatorus apkures sistēmām, izmanto attālinātā darba iespējas, taču ar to nepietiek, lai pilnībā kompensētu energoresursu cenu pieaugumu.
Ungārija nedos finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa kredītā Ukrainas atbalstam 2023.gadā 18 miljardu eiro apmērā, paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
"Mēs esam gatavi turpināt finansiālu atbalstu uz Ukrainas un Ungā...
7.novembrī pēc smagas slimības mūžībā devies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) emeritētais profesors, ilggadējais Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Osvalds Zvejsalnieks, paziņoja Rēzeknes Mākslas un dizai...
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 77 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2786 tankus, 5...
Komentāri