Vai burgers ir tik melns, kā to mālē?

Apēst kaut ko neveselīgu un figūrai kaitīgu kārojas teju ikvienam. Šoreiz VS.LV vēlas noskaidrot, vai tik daudz peltie burgeri, kas pieejami teju katrā ātrās ēdināšanas iestādē, ir tik neveselīgi un kaitīgi?!

Kas ir bugers?

Hamburgers jeb burgers ir sviestmaize, kas sastāv no ceptas gaļas, kas parasti atrodas starp divām maizes šķēlēm. Tāpat hamburgeru sastāvā var būt salāti, bekons, tomāti, sīpoli, marinēti gurķi, siers, garšvielas, piemēram, sinepes, majonēze, kečups. Hamburgera nosaukums ir cēlies no Vācijas otras lielākās pilsētas Hamburgas nosaukuma. Pirmie hamburgeri tikuši pagatavoti ASV aptuveni 1890. gadā.

Vai tiešām tik kaitīgi?

Jā un nē. Redziet, veselīgums slēpjas pagatavošanā – tajā, kādas izejvielas izmantojam, – un tajā, cik bieži hamburgerus ēdam ikdienā. Jau kuru reizi atkārtošos (bet tā ir balta patiesība!) – visu ar mēru, un tad būs labi! Turklāt šo ēdienu tikpat labi varam pagatavot mājās, un tad burgerus varam padarīt pavisam veselīgus!

Visvairāk burgerus peļ tāpēc, ka lielākoties nav zināma produktu izcelsme, respektīvi, neviens ēdienkartē neraksta, no kurienes ņemta katra sastāvdaļa. Un tas, ko mēs nezinām, mūs biedē. Jāsaglabā veselais saprāts – ikviena ēdināšanas iestāde mūsu valstī tomēr tiek vairāk vai mazāk kontrolēta, tātad ir visai neiespējami, ka kāds mūs tīšuprāt bendē nost ar savu ēdienu, – ikviena produkta izcelsme tiek pierādīta. Jā, varam strīdēties par pagatavošanas metodēm – ka gaļa tiek saldēta, ka burgera kotletēs samalti ne tie labākie gaļas gabali, ka gaļa tiek cepta, mērces utt. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka ikviens ēdiens, kas gatavots ārpus mājas (kafejnīcās, restorānos), ir baudāms reizēm, ne ikdienā! Secinājums - ja kopējais mūsu dzīvesveids ir veselībai un figūrai saudzīgs, tad viens burgers, retu reizi it nemaz nekaitēs!

Turklāt noskaidrots, ka viens ātrās ēdināšanas restorāna «McDonald's» hamburgers satur vidēji 250 kalorijas un 13 gramus proteīnu, bet vidējā frī porcija satur vairāk nekā 337 kalorijas un 3,3 gramus proteīnu. Ogļhidrātu hamburgerā ir 31 grams, bet kartupeļos tie mēdz būt pat 42 grami.

Kas lācītim vēderā?

Burgers ir populārākais sendviča veids, kas ieguva milzīgu popularitāti ASV un pēdējā desmitgadē iekarojis arī visu pārējo pasauli. Burgeru ēdāju valstu topu priekšgalā atrodas Austrālija, ASV un Lielbritānija.

Arī Latviju ir sasniedzis burgeru popularitātes vilnis. Sākot no tradicionālajām starptautiskajām burgeru ķēdēm līdz vietējiem tīkliem un restorāniem, burgers ir pieejams lielākajā daļā no ēdināšanas vietām.

Tas ir viens no pirmajiem «fast-food» ēdieniem, par ko iedomājamies, un tas ir ikonisks neveselīgas ēšanas piemērs.

Burgera cepšanas metode, porcijas izmērs, maizes, mērču un pildījuma izvēle nosaka to, vai burgers ir nekaitīga maltīte un vai tajā tiks sasniegta un pat pārsniegta dienas ieteicamo kaloriju, sāls un tauku norma.

Kreptīgākā burgera daļa ir – gaļa, precīzāk, gaļas kotlete. Tieši par tās veselīgumu ir visvairāk debašu – vairāku iemeslu dēļ. Pirmais – kotlete visbiežāk ir no sarkanās (tradicionāli – liellopu) gaļas, ko ieteicams ierobežot uzturā. Otrais – kotletē var samalts «velns viņu zina, kādus» gaļas gabalus, arī tādus, kas satur daudz slēpto tauku. Trešais – tā kotlete taču tiek cepta!

Veģetārie burgeri tradicionāli tiek uzskatīti par veselīgākiem, jo tie satur mazāku tauku un sāls daudzumu, līdz ar to arī mazāk kaloriju. Taču tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Sēņu burgera sēnes var būt bagātīgi apceptas taukos, un tām var būt pievienots liels daudzums sāls. Jāatceras, ka augu valsts burgers ir labākā izvēle, taču gatavošanas veidam un sastāvdaļām ir ļoti liela nozīme.

Burgers ar sieru, lai gan veģetārs, parasti nozīmē milzīgu tauku un kaloriju daudzuma uzņemšanu. Ja esat visēdājs, gaļas burgers ar sieru gandrīz noteikti garantē pārmērīgu kaloriju un holesterīna apjomu, visticamāk – arī sāls daudzumu. Ja to papildina ar olu, tad šādā maltītē apēdat visu dienas kaloriju normu un pārsniedzat rekomendēto dienas holesterīna un sāls daudzumu.

Burgera maize. Burgera pamatu veido maize – tradicionāli tiek lietota rafinēto kviešu miltu bulciņa, kas ir kalorijām bagāta un strauji paaugstina cukura līmeni asinīs, veidojot aptaukošanos un izraisot hronisku iekaisumu procesus organismā.

Pilngraudu maize ir daudz labāka izvēle, ko gan piedāvā ļoti reti, un tā nav pieejama ātrās ēdināšanas iestādēs. Tāpat ir vietas, kas maizes vietā piedāvās izvēlēties salātlapas. Tā ir lieliska iespēja samazināt kalorijas, izslēgt glutēna uzņemšanu un palielināt zaļumu daudzumu uzturā.

Burgera mērces. Burgera sulīgumu veido mērces. Tradicionāli tas ir kečups, barbekjū mērce un majonēze. Tās lielākoties ir bagātas ar cukuru, sāli, taukiem un visbiežāk arī konservantiem, garšas pastiprinātājiem un citām pārtikas piedevām. Bieži viena burgera mērces deva var saturēt pat 10 g cukura, kas ir vairāk nekā 2 tējkarotes.

Augstākās klases restorānos mērces gatavo turpat uz vietas, kas izslēdz pārtikas piedevu lietošanu, bet negarantē, ka mērces nesaturēs lielu daudzumu cukura, sāls un tauku.

Populārākie mīti par burgeriem

Burgeri tiek gatavoti no mehāniski atdalītas gaļas. Mīts par mehāniski atdalītu gaļu burgeros ir visvairāk izplatītais sabiedrībā. Protams, to nevar 100% noliegt, un noteikti plašajā pasaulē kaut kur tas vēl joprojām ir lētas gaļas ieguves veids. Tomēr pētot vairāk, atklājas, ka Baltijas reģionā ir burgeru restorāni, kas ir ieinteresēti izvēlēties vietējo ražotāju piedāvātās izejvielas, lai veidotu augstāku produkta kvalitāti, atbalstītu vietējos uzņēmējus un vienlaikus veidotu pozitīvāku uzņēmuma tēlu sabiedrības acīs. Piemēram, ātrās ēdināšanas restorānā «Hesburger» un degvielas uzpildes stacijā «KOOL Latvija» burgers būs pagatavots no Latvijā audzētas gaļas.

Burgeru mērces – slēpto tauku perēklis. Mērces burgeram sniedz papildu sulīgumu, taču tās satur papildu kalorijas. Protams, mēs jebkurā brīdī, pasūtot savu maltīti, varam palūgt, lai majonēzes bāzes mērces vai kāds cits no aizdariem netiktu pievienots, tādējādi veiksmīgi izbēgt no liekajām kalorijām. Lai cik pārsteidzoši, vismazākais kaloriju apjoms no visām mērcēm ir tieši kečupam (23 kcal/100 g) un barbekjū mērcei (38 kcal/100 g). Tās var būt alternatīvas, ja tomēr burgeru bez mērces nespējam iedomāties.

Burgeri ir sāls lamatas. Viens no strīdīgākajiem mītiem ir saistīts ar uzņemtā sāls daudzumu burgerā – apēdot vienu burgeru, tiek uzņemta viena trešdaļa no dienā vēlamā vārāmā sāls jeb nātrija hlorīda apjoma, kā rezultātā ķermenī var rasties tūska un uzpūsta balona sajūta, turklāt ar gadiem kauli var kļūt trausli un piemeklēt osteoporoze. Patiesībā vienā klasiskā siera burgerā ir ap 1,2–1,3 gramiem sāls. Vēlamais dienā uzņemamais vārāmā sāls daudzums pieaugušam cilvēkam ir 5 grami, kas nozīmē, ka, apēdot vienu burgeru, viena trešdaļa no dienas normas nekādā gadījumā netiks sasniegta. Ja mēnesī tiks notiesāts kaut viens burgers, kaitējums veselībai netiks nodarīts.

Burgers – kaloriju bumba. Patiesībā, salīdzinot kaloriju daudzumu, klasiskā ātrās ēdināšanas siera burgerā tās būs aptuveni 250 kalorijas, bet nieka 200 gramos kartupeļu pankūku – 362 kalorijas. Piemēram, tradicionālas karbonādes porcija (aptuveni 200 gramu) sevī slēpj 460 kalorijas, nerunājot par holesterīna un piesātināto tauku apjomu, kas tikai apstiprina, cik maldinoša patiesībā ir mūsu ierastā maltīte.