Dabas sargi aicina nepieļaut akvakultūras sprostu izveidi Rīgas jūras līcī

Vides konsultatīvās padome izteikusi bažas par plānoto akvakultūras sprostu ierīkošanu Rīgas jūras līcī pie Rojas un Mērsraga, norādot uz būtiskiem draudiem Baltijas jūras ekosistēmai un starptautisko saistību vides aizsardzībā neievērošanu, informē Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Šteinberga atgādina, ka Ministru kabineta noteikumos "Par divu laukumu noteikšanu Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai", ko valdība apstiprināja 13.augustā, plānots izsniegt atļaujas, lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu diviem laukumiem Rīgas jūras līcī, kuros attīstīt akvakultūras nozari, plānojot iegūt līdz 10 000 tonnām foreļu gadā.

Salīdzinājumā visi Latvijas un Igaunijas zvejnieki kopā šajā reģionā nozvejo vidēji 30 000 tonnas reņģu gadā.

Pēc PDF pārstāves paustā, jau pašlaik eksperti no Latvijas vadošajām zinātniskajām institūcijām, valsts iestādēm un vides nevalstiskajām organizācijām ir norādījuši, ka šāda apjoma akvakultūra radīs ievērojamu piesārņojuma slodzi Rīgas jūras līcī un pasliktinās kopējo jūras stāvokli.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta aprēķini rāda, ka konkrētās akvakultūras darbības rezultātā piesārņojuma slodze varētu palielināties par vismaz 400 līdz 600 tonnām slāpekļa un 50 līdz 100 tonnām fosfora gadā, kas ir īpaši bīstami Rīgas jūras līcī, kur jau pašreizējais fosfora līmenis neatbilst labam vides stāvoklim, uzsver eksperti.

Tiek skaidrots, ka šis piesārņojuma daudzums ir apmēram 10% no Latvijas kopējā slāpekļa un fosfora piesārņojuma. Tas ir būtisks pieaugums brīdī, kad ir jādomā par to, kā mazināt līdz šim radīto piesārņojumu, lai uzlabotu ūdens stāvokli Rīgas jūras līcī, akcentē organizācijas.

PDF ūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena, komentējot šo situāciju, uzsver, ka Rīgas jūras līča ekosistēma ir īpaši jūtīga pret ārējiem spiedieniem, un eksperti jau tagad var prognozēt, ka akvakultūras audzētavas šajos laukumos radīs negatīvas ietekmes uz jūru.

Viņa skaidro, ka šīs audzētavas palielinās biogēno piesārņojumu, kas tiks skalots uz Engures, Jūrmalas un Rīgas pusi, būtiski ietekmējot arī pludmales apmeklētāju iespējas baudīt atpūtas vietas. "Valstij vajadzētu pieņemt stratēģisku lēmumu, ka darbības, kuras negatīvi ietekmē jūras veselību, nav atļaujamas jūras teritorijā," viņa norāda.

Vides konsultatīvās padome arī norāda, ka plānotā akvakultūra ir pretrunā 2019.gada Ministru kabineta rīkojumam, kas nosaka jūras plānojumu līdz 2030.gadam. Rīkojumā ir skaidri norādīts, ka akvakultūra atklātos sprostos, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni, nav pieļaujama Rīgas jūras līcī. Tāpat padome atgādina, ka Latvija kā Helsinku Konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies nepārsniegt maksimālo pieļaujamo piesārņojuma līmeni.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem argumentiem, Vides konsultatīvās padome aicina Ministru kabinetu neļaut šos laukumus izmantot akvakultūras uzņēmumiem, jo tas ir pretrunā ar Latvijas vides aizsardzības mērķiem, starptautiskajām saistībām vides mērķu sasniegšanā un radīs būtisku kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai.