Nākamgad augs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos nākamgad augs par 11,7%, pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Trešdien, 4.oktobrī, FM notika tikšanās ar LPS pārstāvjiem. Sanāksmē pārrunāja FM kompetences jautājumus Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā par 2024.gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam.

Kā katru gadu, plašākās diskusijas sarunās bija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem. LPS prasa palielināt pašvaldībās ieskaitāmo IIN daļu. Vienlaikus FM vērsa pašvaldību uzmanību, ka Latvijā pašvaldību budžetos ieskaitāmā IIN daļa ir viena no lielākajām Eiropā un, piemēram, Igaunijas pašvaldību budžetos tiek ieskaitīts tikai nepilni 12% no iekasētā IIN.

FM skatījumā pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi, pašvaldībām tiek garantēti nodrošināti finanšu resursi likumos noteikto funkciju īstenošanai, pie IIN sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 75% un 25% un prognozētajiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no IIN 2024.gadā 1,976 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023.gada plānu, IIN pieaug par 11,7%. Pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes.

Pašvaldības aktualizēja jautājumu par augošajām aizdevumu procentu likmēm, kas palielina pašvaldību budžetu izdevumus. Puses vienojās, ka nepieciešams izstrādāt priekšlikumus, par kuriem tiks turpināta diskusija nākošajās sarunās.

Plānots noteikt pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu 2024.gadā 141,7 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 23,6 miljoni eiro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, 2025.gadā, tā pat kā 2026.gadā, 118 miljonu eiro apmērā.

Tāpat tika sākta diskusija par aizņemšanās nosacījumiem. FM uzklausīja pašvaldību nepieciešamības un puses vienojās turpināt diskusijas, lai panāktu abām pusēm atbalstāmu kompromisa variantu.

FM piedāvā par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātēm 2024.-2026.gadam noteikt aizņēmumus Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru.

Tāpat par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātēm piedāvāts noteikt aizņēmumus Atveseļošanas fonda (AF) finansētiem projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10% pārsniedz projekta AF finansējuma apmēru un PVN izmaksas, emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētus projektus ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru, kā arī būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

Puses vienojās, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķins 2024.gadam veikts atbilstoši spēkā esošajam likumam. Atbilstoši PFI aprēķinam 2024.gadam, tiek nodrošināts, ka visām pašvaldībām ir izlīdzināto ieņēmumu pieaugums. Vidējais pieaugums ir 8,1% pret 2023.gadam apstiprināto PFI aprēķinu.

LPS vadītājs Gints Kaminskis sarunās uzsvēris, ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos.

Tas esot saistīts arī ar IIN proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā. Tomēr šī brīža situācija aizvien radot nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību.

Kaminskis akcentēja, ka nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 43% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, inflācijas rezultātā pieaugot cenas un pakalpojumu izmaksas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums līdz šī gada gada beigām kopumā pašvaldībām radīšot papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai.

Vienlaikus no nākamā gada pašvaldībām būšot jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts finansējums to īstenošanai. Tādēļ sarunas vēl tiks turpinātas par iespējamiem risinājumiem, tai skaitā valsts budžeta speciālo dotāciju, pauda Kaminskis.

Saskaņā ar aktualizēto grafiku Saeimā 2024.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 3.novembrī.