Valsts kopbudžeta ieņēmumi prognozēti ap 15 miljardiem eiro - finanšu ministrs

2023.gada valsts konsolidētajā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti virs 12 miljardiem eiro, savukārt kopējie ieņēmumi - ap 15 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban pēc budžeta prioritāšu apstiprināšanas valdībā paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta strukturālais deficīts nepārsniegs 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt nominālais deficīts, kas ir kopā ar vienreizējiem izdevumiem, varētu būt 4,2% no IKP, informēja ministrs.

Ašeradens sacīja, ka šis cipars vēl varētu pavirzīties uz vienu vai otru pusi atkarībā no tā, kā tiks veidota viena vai otra budžeta pozīcija. Par strukturālām budžeta pozīcijām diskusijas vairs nenotiek, drīzāk budžets tehniski tiek likts kopā, kas ir komplicēts process.

Finanšu ministrs stāstīja, ka valdības veidošanas process bija interesants un tas atšķīrās no iepriekšējiem. Atšķirībā no iepriekšējās prakses, kad valdība vienojās par ministra krēsliem un tad runāja par darāmiem darbiem, šīs valdības veidošanas process bija pilnīgi pretējs. Vispirms partijas vienojās par prioritātēm un tikai tad tika diskutēts par ministrijām.

"Jāsaka, ka tas atmaksājās, jo tehniski pie budžeta prioritātēm mēs strādājām divas nedēļas. Līdz šim tas ir nebijis temps, jo priekšdarbi tika izdarīti, jau veidojot valdību. Par lielo vairumu lietu mēs bijām jau vienojušies, un, saliekot to visu kopā un pievienojot diskusijas, kas radās koalīcijas veidošanas sarunās, premjers to nosauca par ekonomikas transformāciju," teica Ašeradens, piebilstot, ka arī valdības deklarācijā tas iezīmējās kā piecas galvenās prioritātes.

Par drošību nevienam nebija šaubu, turklāt tā ir ne tikai ārējā drošība un armijas spējas rīkoties, bet arī iekšējā drošība, skaidroja Ašeradens. Tāpat, runājot par ekonomikas transformāciju, visās diskusijās visiem bijis skaidrs, ka bez izcilas izglītības mums nekā nebūs.

"Tāpat jautājums, kas lielā mērā ir saistīts ar drošību, ir enerģētika un vide, kur lielākais jautājums ir, "kā atkabināt" mūsu energosistēmu no Krievijas. Tas nozīmē desinhronizāciju, kas joprojām ir aktuāla un ir ārkārtīgi kapitālietilpīga, kā arī gāzes nodrošināšana, līdz ar Krievijas gāzes importa aizliegumu, tās ir diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un citi jautājumi. Enerģētikas sektors arī ietver atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem energokrīzes apstākļos. Enerģētikas politikas nākamais jautājums ir pāreja uz atjaunotajiem resursiem, kur diskusija ir notikusi un konceptuāli valdībā ir atbalstīts, ka pieslēgumu struktūra nekādā veidā neietekmēs tos, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem resursiem," stāstīja Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka tālāk seko konkurētspējas jautājumi, kam tiks izveidota atsevišķa ministru komiteja, kas par šiem jautājumiem diskutēs un debatēs. Tas ir saistīts ar izglītību, pētījumiem un inovācijām, kā savienot augstas pievienotās vērtības zināšanas, lai radītu jaunu ekonomiku.

Pēdējais, bet ne mazsvarīgākais ir dzīves kvalitāte jeb labklājības valsts un tā finansēšana, teica Ašeradens. Viņaprāt, liels solis labklājībā ir tas, ka beidzot ejam uz fiksētu minimālo ienākumu, ka garantētais minimālais ienākums ir nevis politiķu vienošanās, bet atkarīgs no ekonomikas attīstības un vidēja ienākuma līmeņa.

Valdība jau nolēmusi, ka garantētais minimālais ienākums ir 20% apmērā no ienākumu mediānas, trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50% apmērā no ienākumu mediānas. Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 80% apmērā no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus - pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tas ir koeficients 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā - 0,7.

Ašeradens uzsvēra, ka svarīgs jautājums ir arī, protams, veselības aprūpe. Finanšu ministrs atzina, ka dzīves kvalitāte un veselība - šīs divas pozīcijas Latvijas budžetā ir "sāpju bērni". Vienlaikus Ašeradens pauda uzskatu, ka Latvijas budžetā ir arī nozares, kas salīdzinājumā ar vidējo Eiropas Savienības (ES) līmeni, ir būtiski pārfinansētas.

Jautāts, kuras ir šīs pārfinansētās nozares, Ašeradens sacīja, ka kultūra ir ļoti dāsni finansēta, ja salīdzina ar citām valstīm, kā arī, pēc pēdējiem budžeta piešķīrumiem, izglītības sistēma ir nopietni finansēta.

"Izglītības sistēma atšķirībā no veselības ir pietiekami finansēta, bet ļoti vāji organizēta. Ja salīdzinām ar Igauniju, tad tur ar mazāku cilvēku skaitu, mazāku būvju skaitu, ar daudz mazāku infrastruktūru panāk daudz labāku rezultātu nekā mēs. Igauņi ir pirmajā trijniekā, mēs kaut kur pa vidu, un tas nozīmē, ka mums ir neefektīva sistēma. Tas pats ar augstskolām," sacīja Ašeradens.

Savukārt divas nozares budžetā nav finansētas pietiekami - tā ir labklājība un veselība, kurām ir būtiski zemāks finansējums nekā vidēji ES, norādīja Ašeradens, piebilstot, ka tas katru gadu izpaužas arī budžeta diskusijās.

Finanšu ministrs skaidroja, ka veselības aprūpei kopumā no budžeta prioritātēm ir paredzēti 80 miljoni eiro, un tas ir dāsnākais piešķīrums vienai atsevišķai nozarei no prioritātēm.

"Jāsaka, ka attiecībā uz veselības aprūpi joprojām ir ļoti neskaidrs finansējuma modelis, kas nav ilgtspējīgs. Mēs redzam, ka katru gadu rodas ļoti daudzas neskaidrības. Šim veselības aprūpes finansējuma modelim ir jānodrošina pārskatāmība un virzība uz to, lai veselības aprūpes rādītāji uzlabojas. Ļoti vienkāršoti paskaidrošu - šobrīd mēs finansējam manipulāciju, bet ne gala rezultātu. Mums ir svarīgi redzēt to gala rezultātu, jo visi starptautiskie veselības aprūpes rādītāji ir zemi un prasa uzlabojumus," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs piebilda, ka standarta prakse budžeta plānošanā līdz šim bija, kad vasarā Finanšu ministrija saaicināja makroekonomikas ekspertus, Latvijas Bankas ekspertus, lai veidotu makroekonomiskās prognozes, tika sagaidītas arī Eiropas Komisijas prognozes, tad valdība tās apstiprināja un uz tām tika veidots nākamā gada budžeta projekts.

Veidojot šo valdību, jau decembrī prognozes tika pārskatītas, sacīja Ašeradens, piebilstot, ka tas ir unikāls gadījums, jo līdz šim tā nav bijis. Pirmkārt, tika pārskatīta inflācija, kas ir nepatīkami augsta, un prognoze tika palielināta par diviem procentpunktiem šim gadam. Tas ietekmējis visas ienākumu kalkulācijas, lai gan makroekonomikas eksperti ļoti uzmanīgi rēķina šī gada budžeta ienākumus, tie pret inflācijas līmeni ir zemāki. Finanšu ministrija prognozē, ka daudzām lietām otrajā pusgadā ir jāsāk sabremzēties.

Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka pašreizējās makroekonomiskās prognozes ir pieņēmumi, kas bija decembrī. "Pilnīgi iespējams, ka šogad vasaras vidū augustā tā bilde izskatīsies pavisam citādāka. Situācija attīstās ļoti strauji, un nenoteiktība tirgū ir ļoti liela. Piemēram, gāzes cenas biržā "staigā" ļoti un šobrīd jau ir pirmskara līmenī. No tā ir arī atkarīgas energocenu kompensācijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas var būt ievērojami zemākas, nekā mēs prognozējām iepriekš," sacīja Ašeradens.

Taču šobrīd Finanšu ministrija izdarījusi pieņēmumus par faktiem, kuri ir zināmi, un makroekonomiskās kalkulācijas paredz, ka fiskālā telpa pie plānotajiem budžeta izdevumiem 2024.gadā būs 442 miljoni eiro un 2025.gadā - 408 miljoni eiro. Tas pamatā ir saistīts ar inflāciju, skaidroja Ašeradens.