Valsts finansējums arī reģionālajām partijām? Jālemj Satversmei tiesai

Lietu par normām, kuras nosaka valsts finansējuma apjomu par katru iegūto balsi, Satversmes tiesa (ST) plāno turpināt skatīt 16.novembrī.

Reģionālās partija "Mēs - Talsiem un novadam" ST prasībā pret Saeimu apstrīd Politisko partiju finansēšanas likuma 7.panta 1.daļas 2.punktu, kas nosaka valsts finansējuma apjomu par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās, bet tikai partijām, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju.

Partijas valdes priekšsēdētājs Zelderis uzskata šo likuma normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas nosaka cilvēku vienlīdzību likuma priekšā bez jebkādas diskriminācijas.

Prasības iesniedzēja ieskatā, ir nepamatoti ar valsts finansējumu atbalstīt tikai tās partijas, kas startējušas Saeimas vēlēšanās un saņēmušas vairāk kā 2% vēlētāju balsu. Nekur - ne normatīvajos aktos, ne to anotācijās, ne arī Politisko partiju finansēšanas likuma apspriešanā nav atrodami argumenti, kāpēc reģionālās partijas, kas nestartē uz Saeimu, nebūtu finansējamas. Reģionālās partijas, tāpat kā "lielās" partijas, pārstāv iedzīvotāju intereses, tāpat lemj par ievērojamiem finanšu līdzekļiem, kas rada korupcijas riskus, un ir arī citas kopīgas iezīmes, tāpēc arī reģionālās partijas būtu finansējamas no valsts budžeta.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Norma pieņemta ar mērķi stiprināt un konsolidēt politisko partiju sistēmu, kas aptver visu valsts teritoriju, un iesaistīt politiskās organizācijas arī nacionālā līmeņa vēlēšanās, nodrošināt Saeimā pārstāvēto partiju darbību ar tai nepieciešamiem diezgan ievērojamiem resursiem. Saeima nepiekrīt tam, ka pieteikuma iesniedzēja norādītās personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Diferencētais finansējuma sadales modelis izslēdzot iespēju, ka būtisku valsts finansējumu savas darbības nodrošināšanai saņem politiskās partijas ar relatīvi nelielu pilsoņu atbalstu, un nodrošinot samērīgu atbalstu politiskajām partijām, kuras ieguvušas lielāku vēlētāju atbalstu un ir pārstāvētas Saeimā, pausts lietas materiālos.

Partiju finansēšanas jautājums ir politiska izšķiršanās un Saeimas brīvības jautājums, tiesas sēdē pauda Saeimas pārstāvis.

Partija "Mēs - Talsiem un novadam" pirmo reizi startēja 2017.gada pašvaldību vēlēšanās, iegūstot divas vietas domē, un Zelderis uz gadu kļuva par Talsu mēru. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā partija jau ieguva četras vietas no 19, turklāt Zelderis no saraksta 22.numura ar vēlētāju "plusiņu" palīdzību nokļuvis 1.vietā.

Savukārt notikušajās Saeimas vēlēšanās Zelderis, kurš līdz ar citiem partijas biedriem startēja no "Progresīvo" saraksta, ir ievēlēts 14. Saeimā, saņemot 6 519 vēlētāju balsis. Tas kļuvis iespējams uz partiju noslēgtā līguma pamata. Tiesā Zelderis pauda, ka "Progresīvie" nav finansējuši talsinieku Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu.