Veiks speciālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Ko tas nozīmē?

Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu 2023.gadā sākt speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.

Lai nodrošinātu speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un katra bērna speciālajām vajadzībām atbilstošu izglītību, IZM izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu", kas otrdien izskatīts valdībā.

Kā aģentūrai LETA norādīja IZM Komunikācijas nodaļā, izstrādājot informatīvo ziņojumu, ministrija ir izvērtējusi arī citu Eiropas valstu pieredzi, analizējusi Latvijas speciālās izglītības iestāžu datus un daudzus citus aspektus - pedagoģisko personālu, finansēšanas kārtību, atbalsta personāla nodrošinājumu un pedagogu darba samaksu, kā arī speciālās izglītības iestādēs īstenoto profesionālo pamatizglītību.

Informatīvajā ziņojumā ietverta vīzija par izmaiņām esošajā speciālās izglītības iestāžu tīklā un sniegti priekšlikumi ilgtspējīga speciālās izglītības iestāžu tīkla veidošanai atbilstoši katra bērna speciālām vajadzībām.

Kā norādīja IZM, Latvijā ir nepieciešams izveidot mūsdienīgi iekārtotas un aprīkotas speciālās izglītības iestādes ar kvalitatīvu infrastruktūru - mācību telpām un telpām profesionālās izglītības programmu apguvei, ar ērtu internātu. Svarīgs esot arī speciālās izglītības iestāžu izvietojums - lai tās būtu ērti pieejamas arī ar sabiedrisko transportu.

Speciālās izglītības iestāžu tīkla kārtošanu sadarbībā ar pašvaldībām plānots veikt pakāpeniski - līdz 2027.gadam. Tā kā speciālās izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības, tām būs jāizvērtē savā administratīvajā teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu turpmākā attīstība, lai nodrošinātu kvalitatīvu speciālo izglītību un attīstītu iekļaujošo izglītību sava novada vispārizglītojošās skolās.

Ministrija ir izstrādājusi kritēriju projektu, kuri novadu un valstspilsētu pašvaldībām būtu ņemami vērā, pilnveidojot speciālās izglītības iestāžu tīklu un vienlaikus attīstot iekļaujošas izglītības iespējas savā administratīvajā teritorijā.

Tāpat plānots īstenot plašu un kompleksu atbalstu mācību procesa īstenošanai - mācību līdzekļu izstrādi, pedagogu un citu speciālistu profesionālo pilnveidi un konsultācijas. Metodiskā darba nodrošināšanā būtisks uzsvars tiks likts uz kvalitatīvu speciālās izglītības iestāžu-attīstības centru darbību.

Paredzēts arī pilnveidot bērnu ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem jauniešiem turpmākai dzīvei nepieciešamās prasmes. Visu šo mērķu īstenošanai plānots ieguldīt gan valsts, gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Lai izvērtētu esošā speciālās izglītības iestāžu tīkla ilgtspēju, ministrijas pārstāvji apmeklēja speciālās izglītības iestādes, tikās ar skolu vadītājiem un pedagogiem, kopā ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāja speciālās izglītības iestāžu tālākās attīstības iespējas un analizēja to lomu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

IZM līdz 2023.gada 31.maijam turpinās sarunas ar speciālās izglītības iestāžu dibinātājiem un izvērtēs to administratīvajā teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu turpmākās attīstības iespējas.

Noteikts, ka IZM līdz 2023.gada 31.maijam būs jāizstrādā un jāiesniedz noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) Vispārējās izglītības likuma grozījumu projekts, kas paredzētu izslēgt speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām no speciālās izglītības programmu veida.

Papildus grozījumi noteiktu MK kārtību, kādā izglītojamiem nodrošināmi internāta pakalpojumi speciālās izglītības iestādēs, kritērijus internāta pakalpojuma saņemšanai, internāta pakalpojumu saturu un to nodrošināšanai nepieciešamo personālu, kā arī internāta pakalpojumu uzraudzības kārtību.

Grozījumi arī noteikts, ka ar 2023.gada 1.septembri izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārizglītojošās izglītības iestādēs var uzņemt vienīgi attiecīgajās speciālās pamatizglītības programmās, nevis vispārizglītojošās programmās ar atbalsta pasākumiem.

Papildus IZM 2023.gada laikā izvērtēs un veiks grozījumus vairākos MK noteikumos, kas būs saistīti ar plānotajiem likuma grozījumiem.

IZM atgādina, ka Latvijā šobrīd darbojas 42 speciālās izglītības iestādes, to skaitā 11 speciālās izglītības iestādes-attīstības centri, kas papildus izglītības programmu īstenošanai konsultē un izglīto arī tās vispārējās izglītības iestādes, kuras iekļāvušas skolēnus ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības iestādēs mācās 4432 bērni 1.-12.klasē un 768 bērni - profesionālās pamatizglītības programmās.

Nodrošinot iekļaujošās izglītības pieejamību, speciālās izglītības programmas īsteno arī 372 vispārējās izglītības iestādes, kurās 1.-12.klasē mācās 7529 bērni ar speciālām vajadzībām.

IZM skaidroja, ka viens no Eiropas un Latvijas izglītības sistēmas pamatprincipiem ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un izglītības iestādes atrašanās vietas.

Tāpēc saistībā ar speciālās izglītības iestāžu tīkla izmaiņām esot būtiski izvērtēt arī speciālās izglītības iestāžu kapacitāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un sniegtu atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām.