Levits: Valsts politikai ir jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību

Valsts politikai ir jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību, šodien konferencē "Latvijas ilgtspēja un Valsts Padome", kas norisinājās Rīgas Juridiskajā augstskolā, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, valsts pirmā persona norādīja, ka valsts ilgtspējīgu attīstību veicinātu Valsts Padome, kas sniegtu neatkarīgu vērtējumu par likumu kvalitāti.

"Ilgtspēja ir samērā jauns jēdziens politikas un tiesību zinātnē. Latvija ir viena no trim valstīm pasaulē, kura savā konstitūcijā ir iekļāvusi šo principu," pauda Levits, atzīmējot, ka ilgtspēja kā konstitucionāla ranga princips vēl sastopams tikai Šveices un Somijas konstitūcijās.

Kā norādīja Valsts prezidents, ilgtspējas princips izriet no Satversmes ievada - pirmajā rindkopā teikts, ka Latvijas valsts ir dibināta, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

"Mēs gribam, lai mūsu valsts pastāv ilgi. Ņemot vērā mūsu ģeopolitisko situāciju un mūsu valsts vēsturi, par to ir jādomā, jāmeklē veidi, kā nodrošināt Satversmes virsprincipu - demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts - pastāvēšanu," norādīja Levits.

Pēc prezidenta paustā, kvalitatīva likumdošana ir līdzeklis, kā tiek nodrošināta valsts demokrātiskā, nacionālā un sociāli atbildīgā ilgtspēja. Levits norādīja, ka tāpēc ir nepieciešams ārējs, neatkarīgs likumprojektu novērtējums. To Saeimai pirms likumu pieņemšanas varētu sniegt īpaši izveidota Valsts Padome.

"Valsts Padome varētu sniegt ārēju, neatkarīgu vērtējumu likumdevējam no ilgtspējas un tiesiskuma skatupunkta par jauniem likumprojektiem un tādiem likumprojektiem, kas skar valsts konstitucionālos pamatus," precizēja Levits.

Valsts prezidents klāstīja, ka likumdevējs ir politisks, konstitucionāls orgāns, kas darbojas saskaņā ar vēlētāja doto mandātu. Satversme neierobežo likumdevēja kompetenci. Likumdevējs ir kompetents pieņemt likumus jebkurā jomā saskaņā ar savu politisko gribu. Savukārt ilgtspējības dimensija kopā ar labas likumdošanas principu ierobežo politisko gribu un ievada to racionālā gultnē, skaidroja Levits.

Valsts prezidents atzīmēja, ka patlaban nav šādas institūcijas, kas varētu piedāvāt atbalstu likumdevējam.