Siliņa: Valsts finansējumā partijām var veikt korekcijas

Valsts finansējumā politiskajām partijām var veikt korekcijas, bet tam jāsaglabājas stabilam, šādu viedokli trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Aicināta vērtēt, cik būtiski taupības apstākļos varētu pārskatīt valsts finansējumu partijām un vai šajā sistēmā varētu veikt lielākas izmaiņas, Siliņa atteica, ka "mēs taču negribam atgriezties pie tā", lai savas politikas var īstenot tikai tās partijas, kurām ir vairāk naudas.

Viņasprāt, partiju finansēšana no valsts budžeta ir pareizais virziens, lai politiskie spēki savu darbību neuzturētu tikai no sponsoru naudas. Finansējums partijām esošajos taupības apstākļos augt nedrīkstot, bet vienlaikus tam esot jābūt gana stabilam.

Siliņa gan sprieda, ka varētu būt vērtējams, vai valsts finansējums saglabājams tām partijām, kuras nav pārstāvētas varā, bet tas esot grūti izlemjams jautājums.

Kā ziņots, Saeimas deputāti septembra izskaņā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.

Lai varētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī lai 2025.gadā solidarizētos ar valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu, kā viens no kompensējošiem pasākumiem ir paredzēta politisko organizāciju finansējuma atstāšana 2024.gada līmenī, teikts grozījumu anotācijā.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka politiskajām organizācijām 2025.gadā valsts budžeta finansējumu aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju, valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljonus eiro piešķirti "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro - Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro - "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro - Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas - "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.

Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.