Mājokļu pieejamība Rīgā otrajā ceturksnī nav mainījusies

Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās - Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga, informē "Swedbank" pārstāvji.

Bankā skaidro, ka tas galvenokārt saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi kopš 2019.gada samazināja bāzes procentu likmes, un "Swedbank" prognozē, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās, prognozē "Swedbank".

Otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 kvadrātmetrus lielu dzīvokli, Viļņā - nedaudz virs 50 kvadrātmetriem.

Savukārt Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 kvadrātmetrus lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū - ap 41 kvadrātmetru).

Dzīvokļu tirgus aktivitāte ir vāja, atzīmē "Swedbank". Salīdzinot ar situāciju pirmajā ceturksnī, pirkšanas aktivitāte pieaugusi. Tomēr, plašākā kontekstā skatoties, "Swedbank" secina, ka tāpat kā Latvijas ekonomika, arī mājokļu tirgus ir stagnācijā, jo darījumu skaits otrajā ceturksnī bija aptuveni pērnā gada līmenī. Pirmreizējā tirgū aina bijusi drūmāka - darījumu skaita kritums vēl nedaudz palielinājies un pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis teju 40% pret pērno gadu. Arī rezervāciju skaits ir zems.

Pēc provizoriskajiem datiem vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pieauga pret pirmo ceturksni, kā arī pēc gada lejupslīdes pakāpās pret otro ceturksni pērn. Lai arī cenu kritums sērijveida un nerenovētās mājās turpinājās, tā ietekmi pārspēja pirmreizējā un renovēto otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas, informē banka.

Jauno dzīvokļu cenu kāpums saglabājās nedaudz virs 10%, taču cenu pieauguma tempi esot manāmi sabremzējušies. Nepārdoto jauno dzīvokļu skaits nepieauga, taču saglabājās pēdējo gadu augstākajā līmenī. Tas dod iespēju jauna īpašuma kārotājiem kaulēties vai vaicāt pēc dažādiem "bonusa" labumiem, taču cenu korekcijas nav gaidāmas, uzskata "Swedbank". Būvniecības izmaksas turpina augt, bet pieauguma temps esot normalizējies.

Augstās procentu likmes bremzē tirgus aktivitāti, it īpaši pirmreizējā tirgū, kur pērn vien aptuveni piektdaļa darījumu iztika bez hipotekārā kredīta izmantošanas, informē banka. Jūnijā notika ilgi gaidītais ECB likmju samazinājums, bāzes procentu likmēm sarūkot par 0,25 procentpunktiem. Lai arī kritums ECB likmēs joprojām ir gana pieticīgs, tirgi gaida un ieceno tālāku kritumu. EURIBOR sešu mēnešu likme augustā jau ir nokritusi līdz pērnā aprīļa līmenim.

Taču mājokļu tirgū būtisku tendenču maiņu "Swedbank" vēl nenovēro, un uzskata, ka likmēm jākrīt vēl vairāk, lai aktivitātē būtu redzamas daudz pozitīvākas vēsmas. Neskatoties uz EURIBOR kritumu, jaunajiem kredītiem piemērotā kopējā faktiskā gada izmaksu procentu likme turas augsta. Igauņiem un lietuviešiem kritums mājokļu kredītu faktiskajās likmēs ir pamanāmāks. "Swedbank" prognozē, ka ECB likmes šogad vēl saruks divas reizes un nākamgad kritums turpināsies.