Kuldīga kļūs par garīgās mūzikas centru (+VIDEO)

Pirmoreiz rakstos pilsētas dievnams minēts 1252. gadā.

Kuldīgas Sv. Katrīnas ev. luteriskajā baznīcā 2024.gada 17.augustā plkst.16.00 koncertu "Visskaistākais mantojums" (16. Psalms) sniegs Latvijas Baptistu draudžu savienības Muzikālās kalpošanas apvienības mūziķi. Klātesošos uzrunās Kuldīgas baptistu draudzes mācītājs Mārtiņš Anševics

Koncertā slavas un pielūgsmes mūzika skanēs kopkora, solistu un orķestra sniegumā. Vairāk nekā 200 mūziķu lielais sastāvs koncertā izdziedās un izspēlēs muzikāli garīgu aicinājumu, teikt un slavēt Dievu, lūgt par mūsu zemi un Ukrainu, sargāt ģimenes vērtības, apliecināt savu uzticēšanos Dievam.

Kuldīga kā koncerta norises vieta nav izvēlēta nejauši. Muzikālās kalpošanas apvienības vadītājs, koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Dravnieks stāsta: "Pasaulē ir daudz jaunu modernu pilsētu, kas lepojas ar inovatīvām arhitektoniskām formām un futūrisku veidolu. Kuldīgas spēks un daiļums ir gadsimtu elpas apdvesti nami, ielas, tilts un Rumba. Un cilvēki, kuri rūpējas par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. To apliecina arī Kuldīgas vecpilsētas pirmais veiksmīgais gads UNESCO kultūras mantojuma saraksta pilntiesīgu dalībnieku statusā. Kuldīgas skaistāko torņu - Sv. Katrīnas un Sv. Annas ev. luteriskās baznīcas smailes vērš domas augšup, atgādinot par dvēseles visskaistāko mantojumu - ticību Svētajam un Mūžīgajam."

Dziesmu dienas koncerta "Visskaistākais mantojums" mākslinieciskie vadītāji ir Rudīte Tālberga un Māris Dravnieks.

Koncertā piedalīsies mūziķi no Aizputes, Cēsu, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas Centra, Ciānas un Pāvila, Madonas, Mazsalacas, Mežgalciema, Nāriņciema, Ogres, Piltenes, Priekules, Rīgas Āgenskalna, Golgātas, Mateja, Pestīšanas Tempļa un Vīlandes draudzes, Sabiles, Saldus, Skrīveru, Talsu, Užavas, Ventspils un citām draudzēm.

Pasākumu organizē LBDS Muzikālās kalpošanas apvienība sadarbībā ar Kuldīgas baptistu draudzi, Kuldīgas Sv. Katrīnas ev. luterāņu draudzi.

Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā, kas iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Leģenda vēsta par kādu dievbijīgu meiteni vārdā Katrīna, kura krāja naudu pilsētas baznīcas būvei, taču tika apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves viņa tika attaisnota, pasludināta par svēto, un viņas vārdā nosaukta Kuldīgas svētnīca.

Ja palūkosieties virs baznīcas sānu ieejas, ieraudzīsiet medaljonu, kurā Svētās Katrīnas tēls attēlots ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm labajā rokā un ar zobenu kreisajā rokā. Šāds Svētās Katrīnas tēls atspoguļots arī tagadējā Kuldīgas ģerbonī.

Pirmoreiz rakstos dievnams minēts 1252. gadā un sākotnēji tas bija veidots no koka. Tagadējā mūra baznīca būvēta 1665. gadā, taču savas pastāvēšanas vēsturē tā vairākkārt cieta ugunsgrēkos, tika atjaunota un pārbūvēta līdz ieguva mūsdienu aprises.

Katrīnas baznīcai kā baroka laika dievnamam, raksturīgs kontrasts starp vienkāršo, gandrīz vai bargo ārieni un bagātīgi krāšņo iekštelpu. Baznīcā atrodas vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi – altāris un kancele, kā arī ērģeles.

Baznīcā zem altāra atrodas liels pagrabs, kurā kādreiz apbedīti Kuldīgas apgabala pārvaldnieki, bet vēlāk – hercogi. Pavisam baznīcā izvietotas 64 kapenes, kas gan ir aizbērtas ar smiltīm un nav apskatāmas.

Svētās Katrīnas baznīca ir ievērojama arī ar kādu zīmīgu notikumu! 1610. gada novembrī šeit tika kristīts slavenākais Kurzemes-Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers jeb hercogs Jēkabs.