Latvijas iedzīvotāju ceļojumu skaits uz ārvalstīm pērn pieaudzis par 21,8%

Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 2,1 miljona vienas dienas un vairāku dienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad pasaulē vēl nebija Covid-19 pandēmijas, pērn Latvijas iedzīvotāju ceļojumu skaits uz ārvalstīm bija par 11,6% mazāks.

Ārzemju ceļojumos Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši kopumā 1,11 miljardus eiro.

Dati arī liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401 300 vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 24 600 jeb 5,8% mazāk nekā 2022.gadā, iztērējot 35,3 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro jeb 3,1% vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019.gadu, braucienu skaits 2023.gadā ir samazinājies par 55,6% un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8%. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023.gadā apmeklēja Lietuvu (68,2%) un Igauniju (23,6%).

Tāpat pērn iedzīvotāji devās 1,7 miljonos vairāku dienu braucienos uz ārvalstīm, kas ir par 30,8% vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2% vairāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā, līdz ar to 2023.gadā vairāku dienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Populārākie ārvalstu vairāku dienu braucienu galamērķi 2023.gadā bija kaimiņvalstis - Igaunija (13,4%) un Lietuva (13,1%), seko Turcija (6,9%) un Vācija (6,3%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Poliju (6%), Itāliju (5,7%) un Spāniju (5,6%).

Pavadīto nakšu skaits 2023.gadā pārsniedzis pirmspandēmijas reģistrēto pavadīto nakšu skaitu, sasniedzot 10,5 miljonus nakšu, kas ir par 17,3% vairāk nekā 2019.gadā un par 39,7% vairāk nekā 2022.gadā. Vidēji braucienā tūristi pavadīja 6,1 nakti, kas ir par 0,4 naktīm ilgāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 19,6% braucienu iedzīvotāji nakšņoja privātās naktsmītnēs, piemēram, radu vai draugu mājoklī, vasarnīcā, bet 80,4% braucienu bija nepieciešama naktsmītnes rezervēšana.

Apkopotie dati arī liecina, ka 77,9% braucienu naktsmītnes tika rezervētas, izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tostarp globālās rezervēšanas platformas, piemēram, "Booking.com", "AirBnB", "Expedia", bet 22,1% braucienu - pie naktsmītnes pakalpojumu sniedzēja. Savukārt 72,3% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Vairāku dienu ārvalstu ceļojumu izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga par 43,8% un sasniedza 1,074 miljardus eiro, par 44,8% pārsniedzot izdevumus pirms pandēmijas 2019.gadā.

Iepriekšējos gados proporcionāli visvairāk izdevumi tika tērēti transporta pakalpojumiem, bet 2023.gadā pirmo reizi kopš 2012.gada lielākais izdevumu īpatsvars ir naktsmītņu pakalpojumiem (37,1%), seko transporta pakalpojumi (31,4%), ēdināšana (16,1%), izklaides un kultūras aktivitāšu izdevumi (5,9%) un citi izdevumi (9,5%).

Vidēji viens vairāku dienu ceļojums izmaksāja 630,1 eiro, kas ir par 56,7 eiro vairāk nekā 2022.gadā. Pērn vienas diennakts vidējās izmaksas bija 102,6 eiro, kas ir par 2,9 eiro vairāk nekā gadu iepriekš un par 19,5 eiro vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas.

Pērn ārvalstu vairāku dienu braucienos iedzīvotāji pārsvarā devās ar lidmašīnu (54,1%). Otra populārākā izvēle bija vieglā automašīna (36,1%), bet autobusu izmantoja 7,6% ārvalstu braucienos.

Pērn 35,8% braucienu tika izmantots privātais transporta līdzeklis, bet 64,2% braucienu bija nepieciešams veikt transporta rezervāciju un 62,4% no tām tika veikta pie transporta pakalpojuma sniedzēja, piemēram, konkrētajā aviokompānijā, bet 37,6% - izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus. Savukārt 76,8% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Biežāk ārvalstu vairāku dienu braucienos devās sievietes (52,1%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (26,2%), augstāko izglītību ieguvušie (59,6%) un nodarbinātie (79,7%).