Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi, 1 719 396 pilsoņi un 141 702 ārzemnieki, liecina Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē prezentētā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju.
Ārvalstīs dzīvojuši vēl 4696 nepilsoņi.
Statistika liecina, ka kopš 1995.gada nepilsoņu skaits ar katru gadu samazinājies. Ja vēl 1995.gadā valstī bija reģistrēti 730 000 nepilsoņu, tad 2023.gadā - 187 404 nepilsoņi.
Gada sākumā 91 689 nepilsoņi reģistrēti Rīgā, bet 10 744 Daugavpilī. Pārējās lielākajās pilsētās reģistrēts mazāks nepilsoņu skaits, piemēram, Rēzeknē - 1241 nepilsonis, bet Ogres novadā - 2694 nepilsoņi.
Aptuveni puse nepilsoņu bija vecāki cilvēki. 30% ir vecumā no 71 gada un vecāki, bet 24% - vecumā no 61 līdz 70 gadiem. Savukārt 20% ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem. Tie bērni, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs nesaņem nepilsoņa statusu.
Šogad septiņi cilvēki atteikušies no Latvijas nepilsoņa statusa, bet 48 šis statuss atņemts. Starp tiem ir ASV, Krievijas un Izraēlas pilsoņi.
Naturalizācijas iesniegumu skaits liecina, ka 2013.gadā saņemti 1939 iesniegumi, tad 2021.gadā 562., 2022.gadā 1175, bet 2023.gadā 1280 iesniegumi. Šogad līdz aprīļa beigām reģistrēts 301 iesniegums.
Nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs. Bet izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.
Ceturtdien, 30.maijā, Saeima trešajā lasījumā skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz...
Visā Eiropas Savienībā (ES) ir sākta informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas aicina pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām, informē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdz...
Komentāri