Nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs. Bet izmaiņas gaidāmas no 2026.gada.
Ceturtdien, 30.maijā, Saeima trešajā lasījumā skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likumprojekts nosaka, ka 2025.gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā.
Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kas paliks līdzšinējā apmērā. Savukārt universālā kadastrālā vērtība tiks balstīta uz 2022.gada tirgus datiem un to izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: "Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam - nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus. Universālā kadastrālā vērtība turpmāk pildīs savu pamatfunkciju - ikvienam nodrošināt patiesāku priekštatu par sava īpašuma vērtību."
Vienlaikus turpinās darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību.
Sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek pārskatītas arī nodokļu un nodevu likmes, lai no 2026.gada jaunās kadastrālās vērtības varētu piemērot arī nodokļu maksājumiem un nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu valsts nodevu apmēru.
Visā Eiropas Savienībā (ES) ir sākta informatīvā kampaņa pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas aicina pilsoņus piedalīties vēlēšanās un kritiski izvērtēt pieejamo informāciju saistībā ar vēlēšanām, informē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdz...
Līdz 28.maijam Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņai visvairāk ir iztērējuši politiskie spēki "Apvienotais saraksts" (AS), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV), liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ...
Komentāri