Cietumu sistēmas reforma varētu ietekmēt dažus simtus ieslodzīto vīriešu

Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā, ar kuriem plānots izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu un novērst nevienlīdzīgu attieksmi starp vīriešiem un sievietēm ieslodzījumu vietās, varētu ietekmēt dažus simtus ieslodzīto vīriešu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē otrdien norādīja Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījumu vietas pārvaldes (IeVP) pārstāvji.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti interesējās, vai dienestiem būs pietiekama kapacitāte, lai nodrošinātu plānoto izmaiņu izpildi. Tāpat deputāti vēlējās gūt pārliecību, ka ieslodzīto cilvēktiesības netiks pasliktinātas, jo izmaiņas paredz likvidēt soda izciešanu daļēji slēgtā cietumā.

TM pārstāvji apgalvo, ka likuma izmaiņas nesamazinās ieslodzīto vīriešu cilvēktiesības, jo jau pašlaik kritēriji slēgtā cietumā un daļēji slēgtā cietumā ir vienlīdzīgi.

Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) jautāja, vai ir kādi papildu izaicinājumi, piemēram, ieslodzīto pārvietošana vai izvietošana ieslodzījumu vietās.

IeVP un TM pārstāvji uzvēra, ka ieslodzītie tiks pārvietoti likuma kārtībā, un likuma izmaiņas varētu skart dažus simtus ieslodzīto. Tas esot cietumu izaicinājums, bet TM un IeVP pārstāvji ir pārliecināti, ka dienesti ar izmaiņām tiks galā, jo to ļauj kapacitāte un pieejamās telpas.

Deputāti likumprojektu virzīšanai pirmajam lasījumam atbalstīja vienbalsīgi. Saeimas Juridiskais birojs deputātiem norādīja, ka drīzumā ir ieplānota tikšanās ar TM pārstāvjiem, lai precizētu dažādus tehniskus jautājumus likumprojektā.

Ņemot vērā ST spriedumā noteikto, no 2021.gada 1.maija notiesātajiem vīriešiem vajadzētu būt nodrošinātām tādām pašām tiesībām kā notiesātajām sievietēm, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, un līdz ar to ST spriedums tiek izpildīts visās Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs. Vienlaikus, vienādojot noteikto tiesību apjomu notiesātajiem slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā, ir zudusi daļēji slēgtā cietuma kā soda progresīvās izpildes sistēmas posma jēga - slēgtajā cietumā un daļēji slēgtajā cietumā notiesātajiem ir vienāds tiesību apjoms, kas neveicina notiesātā motivāciju virzīties soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros.

Ministrijā uzsver, ka ST spriedums tiks izpildīts pēc likuma izmaiņām, jo notiesātās sievietes jau izcieš sodu divu veidu cietumu sistēmā, savukārt notiesātajiem vīriešiem, kuri izcieš sodu trīs veidu cietumu sistēmā, šāda iespēja radīsies pēc nenoteikta laika nākotnē.

Uz doto brīdi notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu sodu izciešanu joprojām uzsāk slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē, savukārt notiesātās sievietes par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu soda izciešanu uzsāk daļēji slēgta cietuma režīmā.

Reforma mainīs notiesāto izvietošanas kritērijus, lai viņi ātrāk nonāktu tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos, kā arī lai sodu izpildes process kļūtu raitāks.

Piemēram, notiesātajam, ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējams ātrāk nonākt atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu vai mācīties ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt jaunā sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau šobrīd izcieš sodu.

Paredzēts pilnveidot notiesāto resocializācijas procesu, tostarp paplašināt sociālās rehabilitātācijas līdzekļu klāstu. Tāpat paredzēta virkne papildinājumu attiecībā uz notiesāto tiesībām un pienākumiem, piemēram, uzvedības noteikumiem cietumos, kā arī ārpus tiem un piekļuvei dokumentiem.

TM norāda, ka grozījumi likumā ir nopietni, jo paredz cietumu pāreju divu veidu cietumu sistēmu, paredzot, ka tiks likvidēta soda izciešana daļēji slēgtā cietumā.

Tāpat ir paredzēts mainīt kritērijus pēc kādiem ieslodzītājs tiek ievietots konkrētā cietumā. Reforma arī paredz precizēt notiesāto tiesības ārpus cietuma.

Likumā ir plānots nostiprināt arī starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā. Valsts probācijas dienesta priekšnieks Imants Jurevičius deputātiem uzsvēra, ka sanāksmes ir notikušas arī līdz šim un tās bijušas veiksmīgas. Tieši tāpēc ir svarīgi nostiprināt sanāksmes likumā.

Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes šajā kodeksā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes, ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

TM uzsver, ka izmaiņas likumā Saeimā būtu jāatbalsta līdz jūnija beigām, lai izmaiņas varētu stāties 1.septembrī.