Rotko muzejs Daugavpilī iepriecina ar pavasara izstādēm (VIDEO)

"Sabiedrībās, kur pastāv šāda mākslinieciskā brīvība, lielgabalu mutes neveras vaļā".

Piektdien, 22. martā, plkst. 16.00 Rotko muzejā notiks 12. Starptautiskā Latgales grafikas simpozija noslēguma izstādes atklāšana un mākslinieku godināšana.

Atsaucoties uz Dailes teātra spožo izrādi “ROTKHO”, kas guvusi atzinību arī ārpus Latvijas, Rotko muzejā pēc iestudējuma motīviem tapusi izstāde “ROTKHO. Made in Latvia”. Tās izveidē piedalījušies tādi Latvijas glezniecības smagsvari kā Frančeska Kirke, Aleksejs Naumovs, Sandra Strēle, Helēna Heinrihsone, Ritums Ivanovs un Kaspars Zariņš. Izstāde izpleš iestudējuma darbību no teātra līdz muzejam, no digitāla attēla līdz tā atveidojumam un atveidotā oriģinālam.

Par izstādi “ROTKHO. Made in Latvia” stāsta tās kurators Aivars Baranovskis: “Izstāde, tāpat kā teātra izrāde, parāda gan pasaulslavenu mākslas darbu atdarinājumus, gan autentiskus Latvijas nozīmīgāko mākslinieku jaundarbus, kas piepildīti ar to radītāju personiskajiem pārdzīvojumiem un, atsaucoties uz izrādi, spēj veidot emocionālu saikni. Vairāku mēnešu garumā katrs mākslinieks veidoja kopiju vienam Marka Rotko darbam. Līdz pat projekta beigām un kārtējās Rotko oriģināldarbu izstādes atklāšanai Rotko muzejā vienīgā iespēja izjust atdarināmo darbu bija šo gleznu digitālās kopijas. Tas izaicināja māksliniekus uz atļaušanos interpretēt – ne tikai veidot repliku, bet rādīt savu unikālo māksliniecisko rokrakstu.”

“Lielgabalu klusumā” – kad lielgabali runā, mūzas klusē; kad lielgabali klusē, tiek sadzirdētas mūzas.
Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā konkursa izstāde “Lielgabalu klusumā” šogad saņēma 199 pieteikumus. Ar Rotko muzeja žūrijas vērtējumu tika atlasīti 47 mākslinieki, kas pārstāv visdažādākos medijus.

Izstādes kurators Aivars Baranovskis atzinīgi vērtē mākslinieku aktīvo iesaisti un sabiedriskās domas veidošanu caur mākslu. Ar šo izstādi Rotko muzejs aicina turpināt radīt un caur mākslu veidot sabiedrību, kas ir spējīga kritiski izvērtēt apkārt notiekošo gan vietējā, gan globālā līmenī.

““Kad lielgabali runā, mūzas klusē.” Šī frāze pēdējās desmitgadēs ir pieminēta pārāk bieži. Pārlieku bieži mūzām ir bijis jāklusē, jāstāv malā, kamēr cilvēks darīja, viņaprāt, svarīgākas lietas. Par laimi, mēs dzīvojam tādā ideoloģiskā gadsimtā, kad mākslai vairs nav tikai jāapmierina pastāvošā režīma dekoratīvās nepieciešamības. Kā redzams, sabiedrībās, kur pastāv šāda mākslinieciskā brīvība, lielgabalu mutes neveras vaļā. Tur lielgabali ir ieņēmuši tiem pienākošos vietu muzeju pagalmos, bet reālā kara šausmas nepārkāpj ekrāna robežas,” norāda Aivars Baranovskis.