ĀM: Jautājums par ieroču embargo piemērošanu Izraēlai nav ES darba kārtībā

Patlaban jautājums par ieroču embargo piemērošanu Izraēlai nav Eiropas Savienības (ES) darba kārtībā, aģentūrai LETA uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Vairāk nekā 1500 ES ierēdņi ir parakstījuši vēstuli, kurā aicina ES noteikt Izraēlai ieroču embargo un brīdina bloka vadītājus par viņu juridisko pienākumu veicināt mieru, aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt starptautisko tiesību piemērošanu Gazas joslā.

Eglīte skaidroja, ka ES ierēdņu parakstītā vēstule ir šo pilsoņu privāta iniciatīva un nav saistāma ar viņu izcelsmes valsts nostāju. Pašreizējās krīzes Tuvajos Austrumos jautājumā Latvija ir stingri nosodījusi "Hamas" uzbrukumus, paudusi solidaritāti ar Izraēlu, atzīstot tās pašaizsardzības tiesības atbilstoši starptautiskajām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām, vienlaikus paužot bažas par humāno krīzi Gazas joslā un aicinot uz pēc iespējas drīzu deeskalāciju.

"Pašreizējā prioritāte ir humānās krīzes mazināšana, tostarp nodrošinot noturīgas humānās pauzes un drošu piekļuvi humānajai palīdzībai, vienlaikus domājot par ilgtermiņa politisko risinājumu, kas balstās divu valstu principā," pauda ĀM preses sekretāre.

Kā vēstīts, vēstulē uzsvērts, ka Gazas joslā nogalināto cilvēku skaits "ir gandrīz vienāds ar kopējo Eiropas Komisijas (EK) darbinieku skaitu". Tajā aicināts noteikt Izraēlai ieroču embargo un apturēt ES un Izraēlas sadarbības vienošanos, norādot, ka ES lēmumu pieņēmēji nav izmantojuši visus viņu rīcībā esošos instrumentus, lai ietekmētu Izraēlas vadību un panāktu, ka tā pilda savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tai skaitā kā "okupācijas vara".

Rezultātā Izraēlai ir pieejamas dažādas ES programmas un finansējums, bet tā nav devusi nekādu progresu palestīniešu stāvokļa uzlabošanā, nemaz nerunājot par divu valstu risinājumu, uzsvēra ES amatpersonas.

ES ierēdņi uzskata, ka ir pienācis laiks izmantot ES ietekmi, lai izbeigtu pašreizējās militārās operācijas Izraēlā un okupētajās palestīniešu teritorijās, tai skaitā izmantojot līdzīgus pasākumus, kādi vērsti pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā.

Oktobrī vairāk nekā 800 ES civildienesta ierēdņu pauda neapmierinātību par EK prezidentes Urzulas fon der Leienas "stingro un tūlītējo atbalstu" Izraēlai. Savukārt decembrī ES darbinieki sarīkoja neparastu sēdošo protesta akciju pret ES politiku attiecībā uz Gazu, kamēr viņu kolēģi Nīderlandē pieprasīja nekavējoties pārtraukt uguni Gazā.

Kā ziņots 7.oktobrī palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamas" sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1140 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus, kas tika aizvesti uz Gazas joslu. Izraēlas aplēses liecina, ka "Hamas" gūstā joprojām ir 132 ķīlnieki, no kuriem 28 varētu būt miruši.

Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamas" un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā. Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 26 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamas". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.