Kuldīgas zemnieki: Valsts solītais atbalsts nav īstenojies

Patlaban visiem lauksaimniekiem, neatkarīgi no to darbības nozares un saimniecības lieluma, klājas ļoti smagi, un no valsts puses solītais atbalsts kaut vai tālredzīgu lēmumu pieņemšanā nav īstenojies, aģentūrai LETA sacīja Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas viens no iniciatoriem un zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Viņš skaidro, ka, lai gan atbalsta grupā esošie lauksaimnieki nav biedrības "Zemnieku saeima" biedri, aptuveni 30 vietējie lauksaimnieki pievienojies 5.februāra protesta. Lēmumu pievienoties veicinājis arī fakts, ka atsevišķu lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju vadības publiski mēģina noliegt problēmas un mīkstina kritisko situāciju nozarē, paužot labvēlīgu viedokli atbildīgajai ministrijai.

"Mēs esam šo organizāciju biedri un mums nav saprotams, kā var paust kardināli pretēju viedokli pret saviem biedriem un reālo situāciju lauksaimniecībā, kas, runājot epitetiem, ir sasniegusi dziļākās bedres dibenu un jau deguma smaku," norāda Pucens.

Viņa ieskatā patlaban ir pēdējais brīdis valstiski izšķirties ir vai nav vajadzīga lauksaimniecība Latvijā, jo tas ir pēdējais pēc skolu, pasta nodaļu, sabiedriskā transporta un citām reformām, kas paliek laukos. "Ja lauksaimniecība nav dzīvotspējīga mūsu valstī, ja valsts tai neredz potenciālu, ja vēlamies uzturā lietot citu Eiropas valstu izcelsmes produktus vai izaudzēto uz balkona vai piemājas dārzā, tad varam iet to ceļu, ko šobrīd ejam," atzīmē Pucens.

Viņš skaidro, ka neviens uzņēmējdarbības veids nav pakļauts tik daudz riskiem, cik lauksaimniecība. Lai gan, pērn bija skaista, karsta vasara, lauksaimniekiem tas nozīmēja palikt bez siena lopiem. Tā rezultātā gaļas lopu audzētāji ir pārdevuši un turpina par lētu naudu atdot kautuvēm savus lopus, ko gadiem ir audzējuši un kas veidojuši stabilu attīstību.

"Atbildīgā Zemkopības ministrija solīja palīdzēt, bet beigās vērienīgais atbalsts izpalika. Izdzīvo tikai tās zemnieku saimniecības, kas vienlaikus nodarbojas ar dažādiem lauksaimniecības veidiem, bet tas nozīmē lielākas investīcijas tehnoloģijās, ēkās un infrastruktūrā, kā arī zemēs. Ne visi to var atļauties," norāda Pucens.

Tāpat Pucens piebilst, ka Kuldīgas lauksaimnieki nejūt aizstāvību Eiropas Parlamentā. Eiropas zaļais kurss ir sarežģīts, birokrātisks un dārgs, un to izpilde prasa lielas darba un finanšu investīcijas zemniekiem. Savukārt līdzmaksājumu politika Latvijā vēl joprojām ir viena no nedraudzīgākajām Eiropā.

Viņš uzsver, ka valsts arī vāji īsteno protekcionisma politiku, ko, neskatoties uz aizliegumu, "gudrā veidā" dara visas citas Eiropas Savienības valstis. Turklāt lauksaimnieki ii vieni no lielākajiem energoresursu patērētājiem, kā rezultātā izmaksu kāpums dzen saimniecības "izmaksu slazdos".

Kuldīgā protesta akcija sāksies plkst.10 pie tilta pār Ventu, Peldu ielā. Tālāk traktori un cita tehnika dosies pa Kuldīgas apvedceļu līdz Ventspils ielai un tad līdz pilsētas laukumam.

Jau ziņots, ka lauksaimnieku protesti pirmdien, 5.februārī, notiks 16 pilsētās - Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

Protestu dalībnieki protestu sākumu punktos pulcēsies no plkst.10, bet protestu sākums, katrā pilsētā dodoties pa savu maršrutu, būs plkst.11.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsverē Lazdiņš.

Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, 5% samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeja aprdošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.