Miega trūkums izraisa hormonālo nelīdzsvarotību Latvijas tautā (+VIDEO)

Saskaņā ar aptauju aptuveni 10% iedzīvotāju jūtas nomākti.

Pēdējā gada laikā 18% Latvijas iedzīvotāju ir jutušies depresīvi vai piedzīvojuši izdegšanu darba vietā, liecina ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati. Saskaņā ar aptauju katrs desmitais respondents (10%) izjutis depresiju, bet 8% - izdegšanu profesionālajā jomā.

"Depresiju un izdegšanu, nenoliedzami, var dēvēt par 21.gadsimta slimībām. Mūsdienu dzīves ritmam raksturīgs pastiprināts stress, garas darba stundas un aizvien pieaugošas prasības. Ikdienas skrējiens kļūst arvien straujāks, bet neizgulēšanās - pārāk bieži tā jau ir ikdiena. Šie faktori neizbēgami veicina mentālās saslimšanas, ko apliecina arī novērojumi aptiekās - pieprasījums pēc medikamentiem mentālu saslimšanu ārstēšanai pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies. Šajos apstākļos ir īpaši svarīgi ik dienas rūpēties par savu veselību un pašsajūtu, paturot prātā, ka mentālā veselība iet roku rokā ar fizisko labbūtību. Par veselību - kā fizisko, tā mentālo - jāgādā preventīvi, atvēlot gana daudz laika fiziskajām aktivitātēm un miegam, rūpējoties par sabalansētu uzturu un uzņemot optimālu daudzumu vitamīnu un minerālvielu," norāda eksperts Māris Lūks.

Psiholoģisks diskomforts biežāk iedzīvotājiem ar neveselīgu dzīvesveidu

Mentālās saslimšanas nešķiro savus upurus ne pēc vecuma, ne dzimuma vai turības, tomēr Veselības indeksa dati liecina, ka izšķiroša nozīme var būt personas dzīvesveidam. Saskaņā ar datiem iedzīvotāji, kuri uzskata, ka kopumā dzīvo veselīgi, depresiju un izdegšanu piedzīvojuši daudz retāk (12%), kamēr aptaujātie ar neveselīgiem paradumiem - krietni biežāk (30%). Tāpat psiholoģisks diskomforts biežāk piemeklē tos, kuri pārāk maz laika atvēl fiziskajām aktivitātēm (21%), kamēr sportiski aktīvos respondentus - retāk (10%).

Kā skaidro Mg.sc.sal. sabiedrības veselības speciāliste Ineta Vanaga, cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu biežāk rodas depresīvi stāvokļi, jo nepilnvērtīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums var izraisīt aptaukošanos un citas veselības problēmas, kas, savukārt, veicina depresijas attīstību.

"Tādas dzīvesveida izvēles kā pastiprināta alkohola lietošana un nepietiekams miegs negatīvi ietekmē miega un nomoda jeb cirkadiānos ritmus, izraisot hormonu līmeņa un smadzeņu ķīmijas nelīdzsvarotību, kas var pasliktināt depresijas simptomus. Psiholoģiskajā veselībā svarīga loma ir arī fiziskajām aktivitātēm, jo regulāra fiziska slodze palīdz mazināt stresa, trauksmes un depresijas simptomus, kā arī uzlabo garastāvokli un kopējo pašsajūtu. Tās arī veicina labāku miegu, palīdz uzturēt optimālu svaru un samazina hronisku slimību risku, kas arīdzan var ietekmēt garīgo veselību," stāsta I. Vanaga.

Depresiju un izdegšanu biežāk piedzīvo sievietes

Pērn depresija vai izdegšana profesionālajā jomā skārusi katru piekto aptaujāto sievieti (21%), kamēr vīriešus krietni retāk (14%). Saskaņā ar veselības speciālistes teikto tam var būt vairāki iemesli.

"Hormonālās izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar menstruāciju ciklu, grūtniecību un menopauzi, var būtiski ietekmēt sieviešu emocionālo stāvokli un veicināt depresijas attīstību. Arī sociālais spiediens un sabiedrības diktētās lomas var palielināt stresu un emocionālo slogu, kas, savukārt, veicina depresijas risku," stāsta I.Vanaga

Depresiju visbiežāk piedzīvo iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadu vecumam, kamēr izdegšanu profesionālajā jomā - aptaujātie no 55 līdz 64 gadu vecumam.

"Pēc 55 gadiem cilvēki saskaras ar augstu darba slodzi, atbildību un stresu, kamēr fiziskās spējas vairs nav tādas kā 20 vai 30 gados. Šajā vecumā nereti parādās bažas par finansiālo stabilitāti, karjeru un personīgo dzīvi, kas var veicināt izdegšanas simptomus, piemēram, nogurumu, samazinātu profesionālo motivāciju un emocionālo izsīkumu," novērojusi veselības speciāliste.

Depresija nedaudz biežāk skar arī iedzīvotājus ar pamatizglītību, zemiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošos, kamēr profesionālā izdegšana - aptaujātos ar augstāko izglītību un vidēji augstiem ienākumiem.

Var piezagties nemanāmi

Ja fiziskas kaites lielākoties pamanām ātri, tad mentālās saslimšanas nereti sākas pakāpeniski, tās veicina vairāki atsevišķi cēloņi, kā rezultātā tās var būt grūtāk pamanāmas.

"Reizēm ilgstoši drūmu garastāvokli un neapmierinātību attaisnojam ar laikapstākļiem, neizgulēšanos, bērnu saslimšanām un citiem faktoriem, lai gan patiesībā tas var būt pirmais brīdinājuma signāls izdegšanai. Tāpēc ir svarīgi pašam sevi pieskatīt, ik pa laikam paņemt kādu brīvu dienu un vērsties pie speciālista jau tad, kad rodas pirmās sajūtas par pārlieku biežu nomāktību," aicina I. Vanaga.