Aizsardzības ministra Sprūda plāni 2024. gadam: budžets un raķetes (+VIDEO)

Lai ilgtermiņā attīstītu militāro industriju Latvijā, šī gada 29. novembrī reģistrēts valsts uzņēmums SIA “Valsts aizsardzības korporācija”.

Decembra izskaņā aprit 100 dienas, kopš aizsardzības ministra amatā stājies Andris Sprūds. Šajās dienās paveikti vairāki nozīmīgi darbi aizsardzības nozares attīstībai un stiprināšanai.

“Stājoties ministra amatā, izvirzīju skaidras prioritātes – Latvijas militāro kaujas spēju stiprināšana, nemainīgs atbalsts Ukrainai, kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešana, kā arī iepirkumu sistēmas sakārtošana. Pirmajās 100 dienās amatā esam parakstījuši Latvijas vēsturē lielākos līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu, krasta aizsardzības sistēmu un raķešu artilērijas sistēmu iegādi, nemainīgi snieguši atbalstu robežsardzei valsts robežas sargāšanā, atbalstījuši Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju. Vienlaikus ir ieguldīts liels darbs kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešanā un visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanā. Mērķtiecīgi darbu turpināsim arī 2024. gadā,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Vēsturiski lielākais aizsardzības nozares budžets

Jaunās valdības budžeta sarunās panākts vēsturiski lielākais finansējums aizsardzības nozarei 2024. gadā – 1 128 380 620 eiro. Atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijai un Valsts aizsardzības finansēšanas likumam paredzēts, ka līdz 2027. gada budžets aizsardzības nozarei sasniegs 3% no IKP. Papildus tam, turpmākajos gados pretgaisa aizsardzības spēju attīstībai paredzēts vēl kopumā 1 miljards eiro.

Aizsardzības nozares 2024. gada budžets ir sadalīts trīs kategorijās – personāls, uzturēšana un investīcijas jeb spēju un infrastruktūras attīstība.

Nākamā gada budžets paredz 38% jeb 433 miljonus eiro piešķirt personāla izdevumiem, 30% jeb 338 miljonus eiro uzturēšanas izdevumiem, savukārt 32% jeb 357 miljonus eiro investīcijām – spēju un infrastruktūras attīstības izdevumiem.

Latvijas militāro kaujas spēju stiprināšana

Šī gada novembrī un decembrī parakstīti vēsturiski lielākie līgumi aizsardzības spēju stiprināšanā. Novembra izskaņā parakstīts aptuveni 600 miljonus eiro vērts līgums par pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības izveidi Latvijā.

Decembra sākumā Latvija un ASV noslēdza līgumu par pretkuģu raķešu sistēmu “Naval Strike Missile” iegādi. Tā nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā Alianses aizsardzības sistēmā. Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru.

Decembrī parakstīts līgums ar ASV arī par augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS un raķešu ATACMS iegādi.

Atbalsts Ukrainai

Decembrī aizsardzības ministrs Andris Sprūds devās vizītē uz Ukrainu, kur tikās ar aizsardzības ministru Rustemu Umerovu. Tās laikā A.Sprūds paziņoja, ka lai atbalstītu Ukrainu arvien svarīgākā karadarbības jomā, Latvija apņēmusies kopā ar Sabiedrotajiem un partneriem veidot Dronu koalīciju.

Tās koalīcijas mērķis ir apvienot Latvijas un citu Ukrainas atbalsta grupas (Ramšteinas formāts) valstu resursus dronu nozarē.

Dronu koalīcija ietvers dronu un to rezerves daļu piegādes, lidaparātu testēšanu un mācību nodrošināšanu, kā arī citu tehnisko risinājumu ieviešanu.

Turpinās arī cita veida militārais atbalsts Ukrainai. Lai nodrošinātu nepieciešamo ekipējumu, Nacionālie bruņotie spēki Ukrainai nodos mīnmetējus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un lielkalibra munīciju.

Šogad Latvija apmācījusi arī aptuveni 3000 ukraiņu karavīrus. Apmācības tiks turpinātas arī nākamgad.

Valsts robežas stiprināšana

Pēc ministra aicinājuma Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri un zemessargi ir snieguši atbalstu robežsardzei cīņā ar nelegālo migrāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Nacionālie bruņotie spēki aptuveni 100 cilvēku sastāvā 2024. gadā iesaistīsies žoga uz Latvijas - Krievijas robežas izbūvē. Paralēli šiem darbiem tiek strādāts arī pie pretmobilitātes risinājumu izstrādes un ieviešanas.

Aizsardzības industrijas stiprināšana

Lai ilgtermiņā attīstītu militāro industriju Latvijā, šī gada 29. novembrī reģistrēts valsts uzņēmums SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Tā strādās kā holdinga kompānija un būs daļa no Latvijas militārās industrijas ekosistēmas.

Valsts kapitālsabiedrības uzdevums būs veikt visaptverošu ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un koordinēt ar ražošanu saistītos procesus. Tā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā, ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti. Vienlaikus tā pastarpināti nodrošinās aizsardzības resoram kritiski nepieciešamo militāro preču vai to sastāvdaļu un tehnoloģiju ražošanu un integrāciju.

Šī gada rudenī 1. lasījumā Saeimā pieņemts arī Aizsardzības ministrijas izstrādātais Aizsardzības industrijas likums. Tās veicinās Nacionālo bruņoto spēku piegādes drošību, aizsardzības industrijas integrāciju valsts visaptverošā aizsardzībā caur stratēģisko partnerību, kā arī dos plašākas iespējas Aizsardzības ministrijai sadarboties ar industriju inovatīvu produktu attīstībā, tai skaitā nodrošinot piekļuvi militārajai infrastruktūrai. Tāpat likums radīs ietvaru mērķtiecīgākai un drošākai aizsardzības industrijas ekosistēmas attīstībai.

Visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšana

Šī gada rudenī uzsākta risinājumu izstrāde civilās aizsardzības sistēmas ciešākai sasaistei ar valsts aizsardzības sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību sasaistei ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Sadarbojoties ar pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādē, tiek izstrādāti risinājumi iedzīvotāju informēšanai par rīcību krīzes situācijā, kas ļaus stiprināt sabiedrības pašorganizēšanās spējas un paaugstināt krīzes gatavības kultūras standartus.

Kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešana

Turpinās mērķtiecīgs darbs kvalitatīva Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanā, nodrošinot vienādu saturu gan tiem, kuri pieteikušies brīvprātīgi, gan tiem, kuri tiks iesaukti, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa. Šī gada novembrī papildināts arī motivācijas rīku klāsts tiem, kuri VAD piesakās brīvprātīgi, nodrošinot arī bezmaksas augstāko izglītību.

Iepirkumu sistēmas sakārtošana

Viens no galvenajiem mērķiem, stājoties ministra amatā, ir bijis caurskatāmas iepirkumu sistēmas nodrošināšana. Pēc ministra iniciatīvas Aizsardzības ministrijā izveidota Iepirkumu kontroles un plānošanas nodaļa. Tā nodrošinās papildu kontroles mehānismus pirms iepirkumu izsludināšanas un līgumu ar iepirkumā uzvarējušajiem pretendentiem slēgšanā.