Gaujas nacionālais parks kļūs par Latvijas pirmo bioreģionu (+VIDEO)

Pie Latvijas garākās upes tiks veicināta dabas daudzveidība.

Siguldā starptautiskā bioreģiona forumā parakstīts labas gribas memorands par Gaujas Nacionālo parku kā pirmo bioreģionu Latvijā. Tā ir apņemšanās kopīgiem spēkiem visos iesaistes līmeņos veidot dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, dažādu sabiedrības grupu iekļaujošu un ekonomisko labklājību veicinošu vidi. Bioreģiona forums pulcēja kopumā vairāk nekā 240 dalībniekus.

Svinīgā ceremonijā memorandu parakstīja 13 institucionālie partneri, kuri cieši saistīti ar memorandā nostiprinātajiem bioreģiona darbības virzieniem.

“Labas gribas memorands par bioreģiona izveidošanu Gaujas Nacionālajā parkā ir nozīmīgs posms ceļā uz ieceri, kuru pirms pieciem gadiem sāka stāstīt iedzīvotāju izveidota biedrība “Greenfest”. Kopš 2018. gada biedrība organizē zaļā dzīvesveida festivālu, pievēršot sabiedrības, lēmumu pieņēmēju, politikas veidotāju, uzņēmēju uzmanību nepieciešamībai veidot jaunu ekonomiku. Un darot to nevis caur aizliegumu prizmu, bet radot jaunas iespējas un priekšrocības,” par bioreģiona izveides aizmetņiem atklāj Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.

Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.

“Ir svarīgi saprast, ka bioreģions nav domāts tikai un vienīgi šaurā nozīmē, ar to saprotot bioloģisko lauksaimniecību. Bioreģions ir viss vienlaicīgi – lauksaimniecība, uzņēmējdarbība, izglītība, tūrisms, mājsaimniecība, attieksme par to, kā dzīvot un saimniekot. Tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar jaunu paradumu veidošanu. Būtiski, ka memorandā nav neviena aizlieguma. Šeit ir tikai aicinājums veicināt, attīstīt, atbalstīt, stiprināt. Tas nozīmē – mācīties dzīvot un strādāt ar jauniem paradumiem,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Forumā visas dienas garumā ar izglītojošiem stāstiem un praktiskiem piemēriem par bioreģionu izveidi gan Latvijā, gan pasaulē dalījās pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti, apskatot nozīmīgākos aspektus veiksmīga, ilgtspējīga bioreģiona izveidei.

Pasākuma starplaikos foruma dalībniekiem bija iespēja baudīt uzkodas, kurās izmantoti vietējo bioloģisko zemnieku saimniecību un uzņēmumu radīti produkti. Tāpat ikviens klātesošais varēja aplūkot īpaši šim forumam veltītu bioloģisko produktu stendu. Visi tajā redzamie pārtikas produkti ražoti Gaujas Nacionālajā parkā esošajās zemnieku saimniecībās un uzņēmumos, ziņo vietne sigulda.lv.

Labas gribas memorandam ir aicināta pievienoties ikviena privātpersona un organizācija, kas piekrīt memoranda saturam un ir gatava līdzdarboties tā īstenošanai dzīvē. Memorands būs pieejams parakstīšanai ikvienam – gan juridiskām, gan privātpersonām. Labas gribas memorands lasāms šeit.

Forumu organizēja Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, biedrība “GreenFest”, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Forumu finansiāli atbalstīja Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekti “We Make Transition!” un “KISMET”, pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projekts “CITIES2030”, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.– 2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus).