Plaši apspriestā Bolt un Wolt piegādātāju pētījuma līdzautore saņem draudus

Sociālajos medijos plaši apspriestā "Bolt" un "Wolt" piegādes darbinieku pieredzes pētījuma līdzautore, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Maija Spuriņa saņem draudus, norādīts ierakstā LKA tīmekļvietnē.

Ierakstā, ko sagatavojusi LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe un LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Spuriņa, uzsvērts, ka laikā, kad notiek diskusijas par Latvijas budžetu un zinātnes finansējuma palielinājumu, "aktivizējas uzbrukumi zinātniekiem par viņu veikto pētījumu lietderību".

"Uzbrukumi sociālajos tīklos satur nievājošus un rupjus komentārus, arī nepatiesus faktus ne tikai par konkrētiem zinātniekiem un pētījumiem, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet zinātnisko darbību un zinātni kopumā," atzīmēts ierakstā.

Ieraksta autores vērš uzmanību uz to, ka godu un cieņu aizskarošus uzbrukumus sociālajos tīklos, kā arī draudus privāti saņēmusi Spuriņa. Sociālajos tīklos pausto pārmetumu un komentāru iemesls ir Spuriņas un LKA pētnieku komandas 2021.gadā konkursa kārtībā iegūtais finansējums Latvijas Zinātnes padomes finansētais Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektam (FLPP) "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze".

Laķe un Spuriņa skaidro, ka pētījuma uzmanības centrā ir nedrošās nodarbinātības modeļi digitālajā vidē. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi. Ierakstā klāstīts, ka pētījumu projekta komunikācija kopš tā uzsākšanas 2022.gadā notikusi dažādām mērķauditorijām. FLPP ir viena no Latvijas Zinātnes padomes administrētajām pētniecības programmām, kuru projektu pieteikumu zinātnisko atbilstību izvērtē divi anonīmi ārvalstu eksperti atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

"Šāda zinātnes projektu pieteikumu izvērtēšanas prakse ir izplatīta arī starptautisko pētījumu projektu konkursos. FLPP projektu pieteikumu konkursā eksperti vērtē projekta zinātnisko kvalitāti, projekta rezultātu ietekmi, projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu," uzsvērts ierakstā.

Laķe un Spuriņa norāda, ka projektu pieteikumi tiek vērtēti sešās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības meža un veterinārās zinātnēs, sociālās zinātnēs, humanitārās un mākslas zinātnēs.

Ierakstā klāstīts, ka finansējuma sadalījums starp zinātņu nozarēm nav vienlīdzīgs. 2023.gada konkursā no 583 projektu pieteikumiem kopā visās zinātņu grupās tika finansēti 57 projekti. Humanitāro un mākslas zinātņu FLPP projektiem tika piešķirts 6,11%, bet sociālo zinātņu pētījumu projektiem 7,12% no visa konkursa finansējuma.

Laķe un Spuriņa akcentē, ka pētījuma par "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzēm objekts ir platformu nodarbinātība jeb platformu darbs. Projektā tiek pētīts, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomiju un kādas ir tās praktiskās izpausmes.

Viņas arīdzan norāda, ka projekta "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze" mērķis ir izzināt digitālo platformu nodarbinātību, vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme.

"Pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem - pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida nedrošību, atsvešinātību un sociālo izolētību," norāda ieraksta autores.

Spuriņa atzīmē, ka fundamentālo pētījumu mērķis ir vairot zināšanas. Šajā gadījumā izpratni par platformu darbu kā mūsdienu fenomenu, kas aktuāls visā pasaulē, tostarp Latvijā. Pētniece uzsver, ka Latvijā tāpat kā citviet pasaulē ir ienākušas platformas. Latvija tāpat kā citas valstis mēģina atrast risinājumu, kā izmainīt institucionālo sistēmu, lai platformās strādājošie būtu sociāli aizsargāti.

"Mūsu mērķis nav izskaidrot konkrēto "Wolt" un "Bolt" situāciju Latvijā, mēs izmantojam konkrēto piemēru, lai analizētu ko daudz plašāku," projekta ieceri raksturo Spuriņa.

Ierakstā akcentēts, ka pētījumā iesaistīti divi galvenie pētnieki - Spuriņa un Iveta Ķešāne, un divi pētnieki, kuriem ir konsultatīva loma - Laķe un Liene Ozoliņa. Projekta lauka darbā tika iesaistīti arī astoņi bakalaura studenti. Divi studenti darbojas projektā visu projekta laiku.

Ieraksta autores, skaidrojot pētījuma lietderības pamatojumu, uzsver, ka digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa un ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktas aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau patlaban 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību.

"Ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur "satikties", nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi," norādīts ierakstā.

Tāpat klāstīts, ka platformas ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā cilvēki izzina pasauli un viens otru, kā apzinās paši sevi un reprezentē sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām.

"Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas," uzsver ieraksta autores.

Viņas norāda, ka, apzinoties platformu pieaugošo ietekmi, pasaulē akadēmiskajā pētniecībā patlaban interese par platformu nodarbinātību ir liela. Šai tēmai ir veltītas daudzas akadēmiskas publikācijas un konferences. Liela ir arī politikas veidotāju interese, ko apliecina kaut vai Eiropas Komisijas aicinājums pētīt platformu darbu un izstrādāt labāku tā regulējumu.

"Šis ir fundamentāls pētījums. Tas nozīmē, ka tā būtiskākie rezultāti ir publikācijas akadēmiskos žurnālos. Patlaban tiek gatavota publikācija žurnālam "Social Inclusion", bet nākamgad tiks gatavotas publikācijas citiem žurnāliem, piemēram, žurnālam "Work, Employment, Society", kā arī pētījuma rezultāti tiks prezentēti akadēmiskās konferencēs, piemēram, "International Labor Process Conference 2024", Eiropas Sociologu Asociācijas ikgadējā konferencē un citur," norāda Laķe un Spuriņa.

Viņas klāsta, ka par pētījumu interesi izteikusi gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, gan Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, ar kurām pētnieku komanda sadarbojas un turpinās sadarboties. Tāpat plašāka sabiedrība tiks informēta par rezultātiem projekta mājaslapā un vietējos medijos.

Tviterī atsevišķi sociālā medija lietotāji pauduši sašutumu par 299 614 eiro vērto pētījumu, kā arī izplatījuši pētījuma prezentāciju. Secinājumu daļā norādīts, ka ēdienu kurjeru iespējas strādāt elastīgi, sev izvēlētā laikā, kā arī iespēja kontrolēt mēneša ienākumus un justies emocionāli neatkarīgam no darba devēja padara viņus tuvākus pašnodarbinātā statusam. Algoritmiskās kontrole savukārt norāda uz atkarību no platformas kā sava veida darba devēja.