75% profesionālo mūziķu kolektīvos mēnesī saņem mazāk par 1300 eiro bruto

Trīs ceturtdaļas jeb 75% mūziķu profesionālajos mūzikas kolektīvos mēnesī saņem mazāk par 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, šodien preses konferencē norādīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina, paužot apņēmību cīnīties par mūziķu atalgojuma palielināšanu.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas mūziķi spēlē vadošajos pasaules orķestros, tomēr ir daudz mākslinieku, kas labprāt gribētu dzīvot un strādāt Latvijā. Lūkina klāstīja, ka cīņa par atalgojumu ilgst gadiem, tāpat kā mēģinājumi pārliecināt lēmumpieņēmējus, ka tas ir nepieciešams.

Pēc LNSO direktores paustā, Latvijas mūzikas pasauli veido 620 mākslinieki, tai skaitā mūziķi, baleta un operas mākslinieki, kas profesionālajos kolektīvos nodrošina kultūras piedāvājumu. Gadā notiek aptuveni 700 notikumi - koncerti, operas un baleta izrādes, ko apmeklē 500 000 cilvēku.

"Diemžēl finansējums ir nepietiekams. Mēs šogad izveidojām Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju ar mērķi cīnīties kopā, jo pa vienam to izdarīt ir daudz grūtāk, grūtāk ir arī padarīt savu balsi dzirdamu," sacīja Lūkina.

Viņa skaidroja, ka ar iepriekšējo kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) un Kultūras ministrijas (KM) vadību panākta izpratne un vienošanās, ka atalgojuma pieaugums ir vajadzīgs. Savukārt iepazīšanās ar jauno kultūras ministri Agnesi Loginu (P) un KM notikusi samērā nesen.

"Mēs neesam saņēmuši apstiprinājumu, ka šis jautājums varētu būt atrisināts tā, kā bija ieplānots. Lai mūziķi uz skatuves varētu domāt tikai par mūziku un garīgajām, pārpasaulīgajām lietām, mums viņiem ir jānodrošina pamats. Mūziķi ir pārguruši, fiziski izdeguši," sacīja LNSO direktore.

LNSO klarnetiste Anna Gāgane preses konferencē akcentēja, ka trauksme ir pamatota un to var novērot gan kolēģu, gan pašas mūziķes dzīvē. Klarnetiste regulāri koncertā ārzemēs, kas ir lieliska starptautiskā pieredze, taču viens no iemesliem, kāpēc nākas uzstāties citviet ir atalgojuma apmērs. Gāgane skaidroja, ka ārzemēs mūziķu darbs ir labāk atalgots.

"Man ir prieks strādāt LNSO. Esmu spēlējusi orķestros Šveicē un Vācijā. Varu teikt, ka LNSO ir augstā līmenī. Es vēlos šeit turpināt strādāt, taču, ja domāju par savu nākotni, cik ilgi es varēšu braukāt uz ārzemēm?! Citu kolēģu vidū var novērto, ka daudzi strādā vairākās darbavietās. Nav tā, ka viņiem pamatā ir orķestris un blakus darbs. Runa ir par trīs, četrām darbavietām," sacīja Gāgane.

Klarnetiste uzsvēra, ka mūziķi izdeg. Problēma ir arī jauniešu vidū. Mūziķi instrumentu sāk spēlēt bērnībā, kas prasa atdevi un koncentrēšanos. Viņiem ir sapnis nākotnē spēlēt orķestrī un koncertēt Latvijā, taču sasniedzot studiju gadus, iepazīstoties ar atalgojuma apmēru, liela daļa talantīgo mūziķu dodas uz ārzemēm.

"Ir lieliski, ka viņi dodas uz ārzemēm studēt un iegūt pieredzi, taču viņu plānā parasti nav atgriezties Latvijā, lai strādātu tieši atalgojuma dēļ. Tas patiesībā bieži vien ir vienīgais un galvenais iemesls," sacīja Gāgane.

Komponists Ēriks Ešenvalds norādīja, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mācībspēks spēj un sagatavo profesionālus, pasaules līmeņa mūziķus. To var redzēt pēc Latvijas māksliniekiem pasaules kultūras telpā, taču pienāk brīdis, kad gribas domāt un runāt latviski, dzīvot un strādāt Latvijā.

Komponista ieskatā, radošais potenciāls dzimtenē spēj uzplaukt par simts un vairāk procentiem. Ešenvalds klāstīja, ka viņam tika piedāvāts ar ģimeni pārcelties uz Kembridžu, par ko viņš daudz domājis un sapratis, ka tieši mājas zemē ir mākslinieka būtība un latvietība.

"Es te jūtos vislabāk. Kādā brīdī man tas sāka atmaksāties. Ja es skaņdarbu esmu radījis Latvijā, savās mājās, nostrādā zemapziņa, esība kā tāda. Es no tās dzeru, dzīvoju," sacīja Ešenvalds.

Lūkina preses konferencē teica, ka Latvija atalgojuma līmeņa ziņā atpaliek arī no abām kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas. Viņa norādīja, ka mūziķu vidū visi darba piedāvājumi ir redzami starptautiskā platformā, kur tiek ievietota informācija par konkursiem uz noteiktām mūziķu vietām. Tāpat tiek norādīts atalgojuma apmērs.

"Diemžēl dažkārt atalgojums ir divas reizes lielāks. Tad ko es varu teikt savam kolēģim, kurš dzīvo Latvijā, kuram ir ģimene ar trīs bērniem un kurš strādā divās ar pusi darbavietās?! Mums kā sabiedrībai vajadzētu panākt, ka mūziķu darbs tiek adekvāti novērtēts atbilstoši intensīvajai darba slodzei, jo mūziķim visu laiku ir jābūt formā un jāapliecina sevi," sacīja LNSO direktore.