Saeimā virzību sāk koalīcijas rosinājums atcelt Skultes LNG termināla likumu

Saeima šodien lems par koalīcijas deputātu iesniegtā likumprojekta par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Koalīcija norāda, ka Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli un esot "rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīvas laikā, kad Baltijas jūras reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās arī dabasgāzes patēriņš", uzsver VDD.

Likumprojekta autori skaidro, ka pie pašreizējiem apstākļiem, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esot uzpildīta par vairāk nekā 80%. Latvija šī gada 12.maijā ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju par Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanai krīzes gadījumos. AS "Latvenergo" ir ieguvusi tiesības turpmākos 10 gadus lietot AB "Klaipėdos nafta" sašķidrinātās gāzes termināļa 6 teravatstundas ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm.

Koalīcijas ieskatā, šie notikumi attiecīgi samazina Skultes LNG termināla stratēģisko nozīmi, kas dublētu jau uzbūvētu vai būvniecības procesā esošu infrastruktūru kaimiņvalstīs.

Tāpat likumprojekta autori norāda, ka jauni ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā neatbilstot Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģētikas attīstīšanu, tādējādi apdraudot izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu.