FM un Latvijas Banka tiek aicināta ņemt tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm

Piecas Latvijas finanšu tehnoloģiju ("fintech") sektoru pārstāvošās organizācijas nosūtījušās vēstules Finanšu ministrijai (FM) un Latvijas Bankai, aicinot veikt izmaiņas regulējumā, lai adaptētu labākos finanšu tehnoloģiju tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm, informēja Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Viņš uzsver, ka, izlēmīgi un savlaicīgi veicot izmaiņas, Latvijas Banka un FM veiktu platu soli, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Tas nodrošinātu arī lielāku konkurenci Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū un pievilcīgāku piedāvājumu klientiem.

Vēstuli parakstījušas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, "Fintech Latvija" asociācija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Latvijas Maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācija, kā arī Latvijas Pūļa finansēšanas pakalpojumu sniedzēju asociācija.

Vēstulē organizāciju pārstāvji aicina lēmumu pieņēmējus uz trim konkrētiem soļiem - nodrošināt iespēju finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem, piekļūt starptautiskajai norēķinu sistēmai SEPA nepastarpināti caur Latvijas Banku, nodrošināt iespēju Latvijas Bankā atvērt maksājumu kontus finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pielāgot pakalpojumus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kriptoaktīvu tirgus regulai.

"Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse skaidro, ka šāda nepieciešamība ir aktuāla virknei finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp maksājumu iestādēm un kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pastarpināti citiem finanšu tehnoloģiju sektora dalībniekiem, kuri norēķiniem izmanto maksājumu iestāžu starpniecību. Minētie tirgus dalībnieki SEPA sistēmai piekļūst, izmantojot banku pakalpojumus, taču šāds darbības modelis ir saistīts ar vairākiem attīstību traucējošiem faktoriem.

Lai arī tie "fintech" uzņēmumi, kas ar bankām sadarbojas, sadarbību novērtē labi, tomēr jāņem vērā, ka ne visas bankas vēlas specializēties sadarbībai ar minētajiem finanšu tehnoloģijas jomas uzņēmumiem, attiecīgi, Latvijā pieejamais pakalpojumu klāsts ir visai ierobežots, uzsver Lūse.

Viņa piebilst, ka bankām ir atšķirīgas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem izvirzītās atbilstības prasības sadarbības sākšanai, un nereti arī Latvijas Bankas licencētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem sadarbība tiek atteikta, tāpēc piekļuve SEPA caur centrālo banku varētu šos procesus padarīt gan mazāk laikietilpīgus, gan arī prasības prognozējamākas.

Savukārt Puķe norāda, ka piekļuve SEPA sistēmai nepastarpināti caur Latvijas Banku dotu virkni ieguvumu, kas valsti padarītu pievilcīgu "fintech" uzņēmumiem Latviju izvēlēties kā mītnes valsti.

Tāpat Puķe min, ka Lietuvas "fintech" sektora attīstība ir bijusi ievērības cienīga pēdējā desmitgadē, pieaugot gandrīz piecas reizes septiņu gadu laikā - no 55 "fintech" uzņēmumiem 2014.gadā līdz vairāk nekā 260 uzņēmumiem 2021.gadā, un radot vairāk nekā 6000 darbavietu. "Arī Latvijai ir iespēja rīkoties un, neieguldot milzīgus līdzekļus infrastruktūras izveidē, bet ieviešot modernu un mūsdienu biznesa videi atbilstošu regulāciju, kļūt pievilcīgākai finanšu jomas uzņēmumiem, tostarp inovatīviem jaunuzņēmumiem," viņš min.

Puķe informē, ka 2023.gada 20. aprīlī Eiropas Parlaments ir pieņēmis regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). MiCA ir izstrādāta ar mērķi veicināt un atbalstīt digitālo finanšu potenciālu inovācijas un konkurences ziņā, vienlaikus mazinot riskus. MiCA tiek izstrādāta saskaņā ar Eiropas Komisijas prioritātēm, proti, ar mērķi panākt, lai Eiropa būtu gatava digitālajam laikmetam, un izveidot nākotnei gatavu ekonomiku un finanšu sistēmu, kas darbojas iedzīvotāju labā.

Cita starpā MiCA noteiks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības prasības. Licence būs nepieciešama, lai sniegtu dažādus kriptoaktīvu pakalpojumus ES, piemēram, kriptoaktīvu turēšana, kriptoaktīvu apmaiņa pret valsts oficiālu valūtu vai citiem kriptoaktīviem. Vienā ES valstī licencēts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus visā ES.

Tāpat MiCA regula nosaka, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jābūt kontiem bankās vai centrālajā bankā.