Stājies spēkā cietumsods spiegošanā apsūdzētajam Baltkrievijas pilsonim

Augstākā tiesa (AT) šodien lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Baltkrievijas pilsoņa sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem par spiegošanu šīs valsts militāristu uzdevumā, līdz ar to apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā, informēja AT.

AT konstatēja, ka, pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam, zemāko instanču tiesas ir rūpīgi izvērtējušas izdarītā nozieguma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un par nozieguma izdarīšanu noteikušas apsūdzētajam tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu.

Tiesā atzina, ka gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa argumentēti secinājušas, ka apsūdzētais ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu ar augstu kaitīguma pakāpi. Tiesa atzinusi, ka apsūdzētais ir sistemātiski spiegojis vairāku gadu garumā. Tiesā norāda, ka ģeopolitiskās situācijas apstākļos, kad attiecīgā izlūkdienesta valsts no konstruktīva partnera kļuvusi par draudu un nestabilitātes avotu reģionā, ziņu ievākšana, fotografējot un fiksējot video ierakstos Latvijas un NATO kritiskās infrastruktūras objektus, kas attiecas uz valsts darbību aizsardzības, enerģētikas, satiksmes jomās, un to nodošana agresorvalsts izlūkdienestam rada iespēju izmantot šīs ziņas darbībai, kas ir pretēja Latvijas drošības, ekonomiskajām un politiskajām interesēm.

AT lēmumā atzina par pamatotu zemāko instanču tiesu secinājumu, ka ziņu vākšanas un nodošanas ārvalsts izlūkdienestam kaitīgumu nosaka ne tik daudz nodoto ziņu raksturs, kā sadarbības fakts ar ārvalstu izlūkdienestu, tāpēc, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par šāda veida noziegumiem, kaitīgo seku iestāšanās nav nepieciešama.

Jau ziņots, ka apsūdzību rosināja celt Valsts drošības dienests (VDD). Minēto Baltkrievijas pilsoni aizdomās par spiegošanu VDD ciešā sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) aizturēja pērn 15.februārī. Prokuratūrā apliecināja, ka vīrietis Latvija bija ieradies ar tūrisma vīzu.

VDD iepriekš izplatītā informācija liecina, ka minētā persona Baltkrievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā slēpti fotografējusi un filmējusi Latvijas aizsardzības sistēmas objektus, elektroapgādes kritisko infrastruktūru, kā arī nozīmīgus civilās infrastruktūras objektus.

Dienesta izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka persona ieguvusi izlūkinformāciju par vismaz 17 valstiski svarīgiem objektiem.

VDD vērtējumā šāda rakstura informācija Baltkrievijai, kā arī tās sabiedrotajai Krievijai varētu būt noderīga iespējama militāra konflikta gadījumā ar NATO, tajā skaitā Latviju, lai plānotu diversijas vai uzbrukumus militāriem objektiem un valsts kritiskajai infrastruktūrai.

Tādējādi personas nelikumīgā veidā iegūtā un Baltkrievijas militārajam izlūkdienestam nodotā informācija potenciāli varētu nodarīt būtisku kaitējumu Latvijas valsts pamatfunkciju nodrošināšanai un aizsardzības spējām militāra konflikta apstākļos.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka Baltkrievijas pilsonis slepenai sadarbībai savervēts un apmācīts Baltkrievijas teritorijā.

Pēdējos gados VDD aizturējis un rosinājis prokuratūrai apsūdzēt vairākus Latvijas valstspiederīgos par spiegošanu Krievijas labā. Pazīstamākais no iespējamiem spiegotājiem ir nu jau bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kura lieta patlaban atrodas tiesā.