Radīto zaudējumu segšanai valstī pieteikušies 256 augļu un ogulāju darzi (VIDEO)

Lauksaimniekam ir gan pašam jāveic foto fiksācija, gan izmantojam satelītu, gan ir pārbaudes uz vietas.

Šis pavasaris ir bijis nesaudzīgs Latvijas dārziem, kur audzē ogas un augļus. Lai nepaliktu bez mūsu zemes augļiem, valsts sniedza palīdzību nelaimē nonākušajiem zemniekiem.

Kopumā ir saņemti 256 pieteikumi, kopējā platība ir 2315 ha. Jāatzīst, ka šis bija ļoti netipisks gads, kas parādīja, ka salnas var uznākt ļoti vēlu un ir ļoti aukstas. Ja ir -8, -9, vairāk par -5 grādiem, tad ir ļoti grūti dārzus pasargāt. No kultūrām platību ziņā visvairāk ir cietušas upenes, kur apsekošanai pieteikti vairāk nekā 800 ha, un lauksaimnieki ir atzīmējuši, ka salnu postījumi ir vairāk par 50%.

"Tas ir ļoti būtiski", - stasta Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš Cietušas arī ābeles vairāk nekā 600 ha platībā.

"Grūti ir vēl saprast, kas notiks ar ražu, jo, ja zieds ir vēl vesels, tad nav zināms, vai tas aizmetīsies. Tāpat cietušas krūmmellenes, smiltsērkšķi, kas abām kultūrām ir virs 100 ha, seko zemenes, bumbieres, avenes un krūmcidonijas. Kopumā upenes, ābeles un krūmmellenes no salnām ir cietušas visvairāk, bet tās arī ir kultūras, ko platību ziņā audzē visvairāk. Augļkopībā laistīšana ir svarīga, un tie, kas būs investējuši, īpaši šogad, līdz ar salnām un sausumu, tie būs ieguvēji ražas ziņā".

Runājot par sausumu, lauksaimnieku organizāciju un ministrijas izveidotā Krīzes vadības padome, kas ir izveidota jau Covid-19 laikā, ir pieņēmusi vairākus lēmumus. "Sausums ir liels, - stasta direktors, -Metroloģijas aģentūras jau ir teikušas, ka šis ir viens no lielākajiem sausumiem vēsturē šajā laika periodā".

Kopumā Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti 53 055 pieteikumi, atbalstam piesakot 1,76 miljonus hektāru. Tas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš - pagājušajā gadā atbalstam tika saņemti 55 355 pieteikumi par 1,77 miljoniem.

Jau no 2006.gada sākot, katru gadu pieteikumu skaits nedaudz samazinās, jo saimniecības konsolidējas, kāda pārtrauc darbu. Vidējā lauku saimniecība Latvijā tomēr paliek lielāka, pauž LAD direktors Ģirts Krūmiņš.

"LAD ir izveidojis mobilo aplikāciju ar koordinātām un laika zīmogu, piemēram, lauksaimnieks var pats fiksēt minimālo zemes apstrādi un iesūtīt pierādījumus LAD. Tāpat skatāmies no satelīta, bet nepazūd arī klasiskās kontroles - ne visas lietas mēs varam pārbaudīt attālināti, piemēram, mazus laukus mēs nevaram pārbaudīt, jo ar lielu ticamību mēs varam pārbaudīt laukus, sākot no pushektāra. Tāpat satelīts neatpazīst tādas kultūras kā arbūzi, ķirbji".