CSP: darbu mīlošie Latvijas iedzīvotāji arvien retāk ir rindā uz pabalstiem

Tomēr viltīgs bezdarbs izpaužas dažādos veidos.

Kas notiek ar nodarbinātību Latvijā, kad analītiķi izsauc trauksmi par krīzes parādībām tautsaimniecībā? Izrādās, ka viss nemaz nav tik slikti.

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5,6%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, bet par vienu procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Vīriešu bezdarba līmenis jūnijā sarucis par 0,1 procentpunktu, veidojot 6,1%, kamēr sieviešu vidū bezdarba līmenis audzis par 0,1 procentpunktu - līdz 5,2%.

Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā nav mainījies un mēneša beigās veidoja 5,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Savukārt salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada jūnijā Latvijā bija 53 200 bezdarbnieku, tostarp 24 000 sieviešu un 29 200 vīriešu, kas ir tikpat, cik maijā, bet par 9400 mazāk nekā 2022.gada jūnijā. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 400, taču sieviešu pieaudzis par 400.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā darbaspēka apsakojuma datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.Nekoriģētie un sezonāli koriģētie bezdarbnieku skaita mēneša rādītāji aprēķināti netieši, izmantojot Latvijas darbaspēka izlases apsekojuma ceturkšņa novērtējumus un NVA mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem, pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodoloģiju.

Tomēr, kā norāda nodarbinātības eksperti, ir jānošķir dažādi bezdarba veidi.

Frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs ir situācija, kad cilvēks, kas beidz darbu vienā uzņēmumā, gatavojas sākt darbu citā uzņēmumā. Šajā bezdarba veidā iekļauj arī tos, kuri meklē darbu pēc mācību iestādes pabeigšanas un pārceļoties uz citu dzīvesvietu.

Abos minētajos bezdarba veidos bezdarbnieku skaits un tā ilgums ir neliels, tāpēc nav nepieciešama arī īpaša valsts politika šo bezdarba veidu apkarošanai.

Būtiskākas problēmas gan bezdarbniekam, gan valstij kopumā izraisa strukturālais un cikliskais bezdarbs. Valsts iesaistās šo bezdarba veidu mazināšanā, taču katram no tiem jāizmanto atšķirīgi politikas instrumenti. Tāpēc svarīgi atšķirt to izraisošos cēloņus.

Strukturālais bezdarbs veidojas, ja bezdarbnieku prasmes vai teritoriālais izvietojums neatbilst darba tirgus prasībām. Šajā gadījumā vienlaikus ir gan augsts bezdarba līmenis, gan liels brīvo darbvietu skaits. Piemēram, augsts bezdarba līmenis Latgalē var pastāvēt vienlaikus ar pietiekami lielu vakanču skaitu Rīgā.