Cik sūri strādājuši un cik nopelnījuši novada pārvaldnieki?

Dienvidkurzemes novada pilsētu un pagastu pārvaldnieki ir vietējie saimnieki un pirmie, pie kuriem ļaudis vēršas problēmu gadījumā. Viņi ir kā tilts starp iedzīvotājiem un novada augstāko izpildvaru, raksta Kurzemes Vārds.

“Ir labi, ja mūs nezina, jo tas nozīmē, ka nav problēmu,” apmēram šādi vairākkārt izteikušies pārvaldnieki, uzsverot, ka ļaudīm vienmēr ir sasniedzami. Par to, cik darbīgi un nesavtīgi strādājuši, liecina viņu valsts amatpersonu deklarācijas, kurās ielūkojāmies.

Naudu gūst klusiņām

Starp visiem 17 Dienvidkurzemes novada pilsētu un pagastu pārvaldniekiem pērn vislielākie ienākumi bijuši Embūtes un Kalvenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājam Andrim Dēlandam – tie valsts amatpersonas deklarācijā atspoguļojas vairāk nekā 62 000 eiro apmērā. Ja salīdzina ar citiem novada pārvaldniekiem, viņa alga pašvaldībā gan ir viena no zemākajām – vien 9621 eiro.

Lielais naudas guvums jeb 53 000 eiro, kas deklarācijā apzīmēts kā “u.c. ienākumi”, nācis no Roberta Dēlanda, taču deklarācijas sadaļā, kurā uzskaita laulātos, vecākus, pilngadīgos brāļus, māsas, kā arī bērnus, R. Dēlanda vārds neparādās.

Digital Matter icon
“Kurzemes Vārdam” pārvaldnieks norāda, ka R. Dēlands ir viņa tēva brālis. Lūgts paskaidrot, vai šie 53 000 eiro ir mantojums vai kas cits, A. Dēlands atbild:

“Tā ir savstarpēja vienošanās.”

Sīkākus paskaidrojumus viņš nesniedz. Papildus pārvaldnieka amatam A. Dēlands ir arī Kalvenes pagasta zemnieku saimniecība “Eglieni-I” īpašnieks.

Ar otriem lielākajiem ienākumiem pērnajā gadā var lepoties novada centra jeb Grobiņas pilsētas pārvaldnieks Juris Dabars, kurš intervijā “Kurzemes Vārdam” reiz atzinis, ka viņš noteikti nav tas, kurš grib, lai katru dienu visur būtu redzams.

Lai nu kā, bet savu 2. pozīciju ienākumu topā viņš ir izcīnījis. “Man tā būtība ir labāk klusām visu izdarīt, bez lieka trokšņa. Man šķiet, ka tā ir pareizāk,” teicis pārvaldnieks, kurš pērn nopelnījis vairāk nekā 50 000 eiro, papildus pārvaldnieka pienākumiem aktīvi darbodamies vēl citur.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā J. Dabars pērn nopelnījis vairāk nekā 20 000 eiro. Otru lielāko ienākumu daļu veido saņemtās dividendes uzņēmumā “Kings” – tie ir 14 000 eiro. Šai uzņēmumā J. Dabaram pieder 75 kapitāldaļas, kuru vērtība ir 37 500 eiro.

Deklarācija uzrāda, ka uzņēmuma “Kings” juridiskā adrese ir: Lielā iela 8, Grobiņa, kur, kā redzams datubāzē “Lursoft”, reģistrēts medību klubs “Kings”, taču lielās dividendes J. Dabars saņēmis nevis no mednieku kluba, bet tā uzņēmuma “Kings”, kurš nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās. Un šī uzņēmuma patiesā adrese ir: Rožu iela 1, Grobiņa. “Kādreiz “Kinga” adrese bija Lielā iela 8, nupat pārcēlās uz citām telpām,” nesakritības uzņēmuma adresē paskaidro J. Dabars.

Lielu naudas summu, vairāk nekā 12 000 eiro, viņš guvis no saimnieciskās un komercdarbības uzņēmumā “Lateira”. Pārējos J. Dabara ienākumus veido saimnieciskā un komercdarbība uzņēmumos “Agro J.U.” un “KastWood”, mazā aldziņa – 240 eiro – SIA “Grobiņas HES” (kur ir Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs), kā arī no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtais pabalsts.

Papildus jau nosauktajam J. Dabars ir valdes loceklis Priekules pilsētas mednieku klubā. Viņam pieder uz 37 000 eiro novērtētas kapitāldaļas komercsabiedrībā “Eko Keramik”. 2021. gada ienākumu deklarācijā J. Dabara ieņēmumi atspoguļojās tikai 20 000 eiro apmērā.

Pārējo pārvaldnieku ieņēmumi nesasniedz 50 000 eiro atzīmi, taču neviens no viņiem nav iesēdies uzreiz trīs vadošu amatu krēslos, kā tas izdevies Artim Rimmam – godpilnajam 3. vietas ieguvējam pārvaldnieku ienākumu topā. Viņš ir gan Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs, gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks un SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis.

Ieņemdams šos vadošos amatus, pērnajā gadā A. Rimma nopelnījis mazliet vairāk nekā 48 000 eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 33 000 eiro saņēmis par darbu “Liepājas namu apsaimniekotāja” valdē. Dienvidkurzemes novada pašvaldībā nopelnījis mazliet vairāk nekā 10 000 eiro, savukārt Pāvilostas ostas pārvaldnieka amatā – 4146 eiro.

Jāatzīmē, ka Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvaldes vadītāja amatā viņš ir vien no pērnā gada jūnija, savukārt ostas pārvaldnieka amatā tikai kopš pagājušo Ziemassvētku laika, pirms tam dažus mēnešus bija ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs (pēc tam, kad šo amatu atstāja Ronalds Griškēvičs).

Deklarācijā par 2021. gadu redzama vien 33 000 eiro lielā peļņa “Liepājas namu apsaimniekotājā”, kas tobrīd bija viņa galvenie ienākumi. Paralēli saviem amatiem A. Rimma ir arī zemnieku saimniecības “Jaunģelži” (Tadaiķu pagastā) īpašnieks.

Uzreiz aiz A. Rimmas lielākie ienākumi pērn bijuši Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājam Vilnim Kārkliņam, kurš gada laikā nopelnījis gandrīz 33 000 eiro. No tiem lielākā daļa, gandrīz 23 000 eiro, ir darba alga novada pašvaldībā. Pārējais ir pensija un pabalsts, kuri saņemti no VSAA.

Novada pārvaldnieku ienākumu topa piecnieku noslēdz Grobiņas un Gaviezes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Cipriķis, kura ienākumi pērn pārsnieguši 28 000 eiro. Lielākais peļņas avots ir darbs novada pašvaldībā – 24 770 eiro. Vairāk nekā 2000 eiro apmērā viņš saņēmis pensiju no VSAA un nepilnu tūkstoti lielu pensiju no “Compensa Life Vienna Insurance Group SE”. 775 eiro lielus ienākumus guvis no saimnieciskās un komercdarbības.

Viņš ir arī Iepirkumu komisijas loceklis SIA “Grobiņas HES” un SIA “Grobiņas namserviss”, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Deklarētās dzīves vietas anulēšanas komisijas un Dzīvokļu komisijas loceklis, likvidators Gaviezes pagasta zemnieku saimniecībā “Kraģi”.

Deklarācijas parāda nevienlīdzību

Sanita Jemberga, žurnālistikas centra “Re:Baltica” redaktore un izpilddirektore

Deklarāciju pētīšanai nav nekāda sakara ar ziņkārību. Galvenais labums no ieskatīšanās tajās ir tāds, ka deklarācijas ļauj vismaz daļēji pārliecināties, vai cilvēks savu darbu dara godprātīgi un vai viņš pats ir godīgs.

Ja runājam par godprātīgu darbu, tad deklarācijā ir jāuzrāda visi personas amati un piederošās daļas uzņēmumos.

Līdz ar to, piemēram, rodas pamats jautājumiem, vai cilvēks tiešām spēj kvalitatīvi pildīt savus pienākumus, darbojoties vienlaikus vairākās vietās. Lielākā daļa no mums knapi paspēj kvalitatīvi tikt galā ar darāmo vienā vietā, bet no deklarācijām redzams, ka tādas atbildīgas amatpersonas kā, piemēram, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs vai Stradiņa slimnīcas vadītājs vienlaikus spēj strādāt arī ”Valsts nekustamo īpašumu” un ”Latvijas Valsts mežu” padomēs. Vai viņiem pamatdarbā darāmā trūkst? Skaidrs, ka ne, tāpēc ir likumsakarīgi jautāt, kāpēc tas netiek mainīts?

Kas attiecas uz samērīgumu, tad deklarācijā ir jānorāda personas saņemtie ienākumi (gan alga, gan citi). Tas ļauj pārliecināties par atalgojuma samērīgumu pret privāto sektoru, valsts kopējo pārticības līmeni un to, vai vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu atalgojumu.

Man joprojām nav skaidrs, kāpēc tiek uzskatīts par normālu, ka valsts kontrolētas un regulāri stutējamas lidsabiedrības vadītājs var gadā nopelnīt virs miljona eiro.

Taču mūsu mediju vide ir tik vāja, ka, ja žurnālisti sāks uzsvērt, ka kādam neadekvāta alga, to nevis samazinās, bet nākamajam pievilks vēl augstākam līmenim, turklāt ar vājiem argumentiem, kamēr apakšējais ierēdniecības gals tā arī paliks vāji apmaksāts. Deklarācijas parāda to pašu nevienlīdzību, kāda dominē sabiedrībā kopumā.

Par godīgumu runājot, deklarācijā ir jānorāda ne tikai ienākumi, bet arī uzkrājumi un parādi. Sarkanie karogi vienmēr ir lieli skaidras naudas uzkrājumi vai arī dzīvesveidam neatbilstoši ienākumi.

Bija tāds deputāts Gobzems, kam patika dārgas lietas, bet deklarācijā gali ar tām negāja kopā.

Bet viņš tāds nav vienīgais. Tas rada pamatu jautājumiem, jo, ja par amatpersonas dzīvesveidu, māju un auto maksā kāds cits, tad ko šis cits prasa pretī.

Katra cilvēka izpēte sākas ar pieejamajām datubāzēm – ienākumu deklarācijām, ziedojumiem partijām u.tml. Tas ir ļoti noderīgs resurss, un runa ir ne tikai par ienākumiem – mēs centrā “Re:Baltica” tā esam uzgājušas gan ”darbā iekārtošanas birojus”, kur amatpersonas izmanto savu stāvokli radinieku pieņemšanai, jo pilngadīgie jānorāda deklarācijās, gan daudz ko citu.

Pēdējos gados deklarācijas sistemātiski nepētām, bet atceros, kā Aināram Šleseram pēc satiksmes ministra amata atstāšanas parādījās piederoši uzņēmumi Rīgas ostā, par kuriem viņš bija apgalvojis, ka ar tiem nav nekāda sakara, kā sāka iezīmēties Andra Šķēles biznesa milzīgie apjomi pēc premjera amata atstāšanas, kā atklājās, cik ļoti daudz Andris Ameriks saņem no ātro kredītu biznesa.

Mūsu atklātības līmenis deklarācijās ir labs, bet ir cits mīnuss – tā kā pārbauda izlases kārtībā un sodi ir nelieli, amatpersonas ar samērā lielu varbūtību var rakstīt visu, ko pacieš papīrs.

UZZIŅAI

PĀRVALDNIEKI AR LIELĀKAJIEM KOPĒJIEM IENĀKUMIEM 2022. GADĀ
(SUMMA PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS)

Andris Dēlands – 62 623 eiro (valsts amatpersonas deklarācijas par 2021. gadu nav).
Juris Dabars – 53 491,24 eiro (2021. gadā – 20 022,64 eiro).
Artis Rimma – 48 147,25 eiro (2021. gadā – 33 508 eiro).
Vilnis Kārkliņš – 32 935,41 eiro. (2021. gadā – 30 551,93 eiro).
Jānis Cipriķis – 28 579,63 eiro (2021. gadā – 19 705,02 eiro).

Lielākie krājēji 2022. gadā

Andris Dēlands – skaidras naudas uzkrājums 5000 eiro, bezskaidras naudas – 55 000 eiro.
Juris Dabars – kopējais bezskaidras naudas uzkrājums 24 715 eiro (pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzkrājums bija 13 485,40 eiro).
Vilnis Kārkliņš – bezskaidras naudas uzkrājums 13 500 eiro (2021. gadā tas bija 12 000 eiro).

Nekustamais īpašums un transports

Andris Dēlands – seši īpašumi Kalvenes pagastā (zeme, ēkas, būves). Vieglo plašlietojuma auto “Toyota Corolla Verso” (izlaides gads – 2008.) un “Ford Tourneo Connect (2003) īpašnieks.

Juris Dabars –īpašumā zeme Grobiņā un vairāki īpašumi Grobiņas pagastā. Viens īpašums Kalētu pagastā un seši Lažas pagastā. Kopīpašumā zeme un būve Gaviezes pagastā. Īpašumā kravas transporta furgons “UAZ 39099” (1998), traktors “T25AZ” (1991), tehnika “IPTS” (1978).

Artis Rimma – vieglās pasažieru automašīnas “Opel Kadett” (izlaides gads – 1985.) īpašnieks. Viņa īpašumā ir zeme Grobiņā un Tadaiķu pagastā, valdījumā esoša zeme un ēkas Gaviezes pagastā.

​Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Kārkliņš – kopīpašums Durbē, zeme kopīpašumā Durbē, īpašums Grobiņā, īpašumā zemes gabals Durbē. Vieglo plašlietojuma auto “VW Touran” (2007), “Audi A6 Avant” (2000), piekabes-transporta kravas kastes “RB 1101” (2008) un pašbūvētas airu laivas (2007) īpašnieks.

​Grobiņas un Gaviezes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Cipriķis – īpašumā zeme Gaviezes pagastā, kopīpašumā zeme un būve Gaviezes pagastā, divi īpašumi Grobiņas pagastā. Vieglā plašlietojuma auto “Volvo XC90” (2007) un traktora “MTZ50” (1979) īpašnieks.

​Medzes pagasta pārvaldniece Ilga Heinacka – kopīpašumā zeme un ēkas Grobiņas pagastā. Īpašumā vieglais pasažieru auto “Audi A6” (1994) un vieglais plašlietojuma auto “VAZ 2121” (1997).

​Gramzdas un Virgas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Daiga Egle – kopīpašumā zeme un būve Liepājā, divi kopīpašumā esoši nekustamie īpašumi Virgas pagastā. Īpašumā vieglais plašlietojuma auto “VW Golf Plus” (2008).

​Dunikas un Rucavas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese (pašlaik arī Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja) – īpašums Liepājā. Vieglais plašlietojuma auto “Mazda 626” (1998).

​Bārtas un Kalētu pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Ģirts Laugalis – īpašumā zeme un ēkas Bārtas pagastā. Vieglo plašlietojuma auto “Kia Sorento” (2004), “Audi A6” (2006), “Kia Sorento” (2004) īpašnieks.

​Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Anda Veidele (pašlaik pārvaldnieces pienākumus nepilda, jo ilgstoši slimo) – īpašumā zeme Nīcas pagastā. Vieglā pasažieru auto “Volvo S80” (2003) īpašniece.

​Vērgales pagasta pārvaldniece Vita Cielava – īpašumā dzīvoklis Liepājā, vieglais plašlietojuma auto “VW T-Cross” (2020).
Bunkas pagasta pārvaldnieks Nikolajs Afanasjevs – divi valdījumā esoši zemes gabali Bunkas pagastā. Vieglo plašlietojuma auto “VW Passat Variant” (1998), “Opel Astra Caravan” (1996), “Opel Vectra Caravan” (1997), “Opel Astra” (1992) un traktora “MTZ50” (1969) īpašnieks.

​Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Razma – lietošanā zeme un ēkas Bunkas pagastā, vieglā plašlietojuma auto “VW Tiguan” (2013) īpašnieks.

​Aizputes un Cīravas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Petrovics – īpašumā zeme un ēkas Cīravas pagastā. Vieglā plašlietojuma auto “Land Rover Discovery” (2001) īpašnieks.

​Kazdangas un Lažas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Tīmanis – īpašumā zeme Kalvenes pagastā, divi īpašumi Kazdangas pagastā. Vieglo plašlietojuma auto “VW Touran” (2004) un ”VW Passat Variant” (1998), piekabes-transporta kravas kastes RB 1101 (2014) īpašnieks.

​Vaiņodes pagasta pārvaldnieks Mārtiņš Mikāls – divi īpašumi Vaiņodes pagastā (abi ir kopīpašumā), īpašumā zeme un ēkas Priekulē. Vieglā plašlietojuma auto “Ford Kuga ” (2015) īpašnieks.

Aizputes pilsētas pārvaldnieks Artis Čanders – īpašumā dzīvoklis un divi zemes gabali Cīravas pagastā. Šajā pašā pagastā vēl divi citi īpašumi. Vieglā plašlietojuma auto “VAZ 2121” (2003), kravas transporta furgona “UAZ 3909” (1999), pasažieru motocikla “Jawa 350” (1988) īpašnieks.

Parādsaistības, izsniegtie aizdevumi un darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām

Artis Rimma – parādsaistības 4450eiro apmērā (2021. gadā tās deklarācijā atspoguļojās 9000 eiro apmērā).
Juris Dabars – kokmateriālu pārdevums 12 111 eiro apmērā.

Agija Kaunese – parādsaistības 1993,98 eiro. Pagājušajā gadā tās bija nedaudz lielākas – 2292,67 eiro.

INTERESANTI

Aizputes pilsētas pārvaldniekam Artim Čanderam pieder 133 kapitāla daļas (vērtība 932 eiro) uzņēmumā “Rodijs-C” (datubāzē “Lursoft” vēstīts, ka “Rodija-C” darbības veids ir mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku). Viņš ir valdes loceklis dzīvokļu īpašnieku biedrībās “Ausmas” un “Zvaigznes”, kā arī valdes loceklis mednieku klubā “Avots”. A. Čanderam ir dzīvības apdrošināšana.

​Gramzdas un Virgas pagastu apvienības pārvaldes vadītājai Daigai Eglei ir gan privātais pensiju fonds, gan dzīvības apdrošināšana. Viņa ir biedrības “Rumula” valdes locekle. Datubāzē “Lursoft” pieejamā informācija rāda, ka biedrības darbības mērķis ir lauku iedzīvotāju sociālās atstumtības riska mazināšana, veidojot pievilcīgu dzīves un kultūrvidi.
Vērgales pagasta pārvaldniece Vita Cielava guvusi 1,16 eiro lielus ieņēmumus no procentiem AS “SEB banka”. Viņai ir dzīvības apdrošināšana.

Dunikas un Rucavas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese ir valdes locekle vairākās biedrībās: “Bārtas upes radošajā apvienībā”, biedrībā “Saksinis” un “Etnogrupā Kuršu sievas”.

​Vaiņodes pagasta pārvaldnieka Mārtiņa Mikāla valsts amatpersonas deklarācijā par 2021. gadu bija norādītas parādsaistības 2117,39 eiro apmērā. Pērnā gada deklarācijā to vairs nav.

Es domāju tā: Kādi, jūsuprāt, ir pārvaldnieka pienākumi?

Biruta Berjozkina – gide, vaiņodniece:

– Manuprāt, pārvaldniekam jārūpējas par vietējiem saimnieciskiem jautājumiem – ielu labiekārtošanu, uzturēšanu. Jāatbild par komunālo saimniecību. Noteikti būtu jārūpējas par vietējo iedzīvotāju labklājību, organizējot kultūras pasākumus.

Roberts Trautmanis – pāvilostnieks:

– Mēs zinām, kas mūsu pārvaldniekam Artim Rimmam būtu jādara, bet ar ko viņš ir reāli aizņemts, nezinām. Kaut kas pilsētā notiek, bet ne tādā apjomā, kā gribētos. Viņš tiek galā uz kādiem 65–70%. Mums Tūrisma informācijas centrs gadu stāv pēc ugunsgrēka, nekas nav darīts. Promenāde pēc vētras vairāk nekā gadu stāv izjaukta, izskatās bēdīgi.

Mūsu tirdziņš ir nožēlojamā stāvoklī, bet Rimmas kungs saka, ka ir iepirkums. Kalna ielā solītais ielas remonts nav uzsākts, bet tā gan nav viņa vaina. Es saprotu, ka vaina ir lielajā aparātā Grobiņā un pārvaldnieka iespējas ir ļoti limitētas. No Rimmas gribētu sagaidīt lielāku patriotismu, bet viņš jau nav vietējais, no Grobiņas.

Iveta Reinfelde – mājražotāja no Otaņķiem:

– Pārvaldnieks ir kā saimnieks savā sētā, viņam jārūpējas par visu – par iedzīvotāju primārajām vajadzībām un saimnieciskām lietām. Kaut vai tie paši kapi, kas mums ir ļoti sāpīgs jautājums. Reiz, kad ar deputātiem tikāmies, runājām par ceļiem un visu pārējo, kas būtu jādara, bet jāsaka, ka pēc lielā novada izveides jūtamies tādi nekādi. Zinu, ka mūsu pārvaldnieces Andas Veideles vietā pašlaik ir Agija Kaunese, bet es viņu kā pārvaldnieci nemanu.

Līga Ate – rucavniece:

– Es nezinu, kādi ir pārvaldnieka pienākumi, vispār nav ne jausmas. Grūti pateikt, ko es no pārvaldnieka gribētu sagaidīt, jo mēs dzīvojam laukos un vienīgais aktuālais mums Rucavā ir skola, bet visādi citādi esam neatkarīgi no Rucavas centra.

Andris Leimants – Grobiņas pagasta iedzīvotājs:

– Pagasta pārvaldniekam jābūt saimniekam savā pagastā. Ilgus gadus Grobiņas pagasta pārvaldnieks bija Juris Dabars, taču tagad ir Jānis Cipriķis. Pie jaunā pārvaldnieka nav nācies vērsties, taču pie J. Dabara gan. Savstarpējās attiecības mums bija labas. Pārsvarā kontaktējāmies darba jautājumos, mums veidojās savstarpējā sadarbība – iespēju robežās palīdzējām viens otram. Ir ļoti žēl, ka pārvaldnieks tika nomainīts, jo viņš zināja katru pagasta vietu un cilvēkus, bija iestrādājies, un cilvēki viņam uzticējās.