Pēdējais pirmskara Latvijas vācietis nosvinējis 99. dzimšanas dienu (VIDEO)

Video intervijā mazākumtautību aktīvists stāsta par savu dzīvi, Latvijas pagātni un nākotni.

Jānis (Johann) Danoss - šī ir unikāla persona.

Kad viņš gāja Rīgas vācu tautskolas pirmajā klasē, bija parlamentārās republikas laiks. Pusaudža gados viņš bija liecinieks Kārļa Ulmaņa Latvijas uzplaukumam. Kad nāca padomju okupācija, viņam jau bija 16 gadu. Taču viņš netika izsūtīts ne uz Sibīriju, ne uz Trešo Reihu. Otrā pasaules kara laikā etniskais vācietis Danoss netika iesaukts leģionā.

Tāpat kā daudziem 20. gadsimta trīsdesmito gadu zēniem, viņam patika radio darbs, tāpēc visu karu strādāja par radiomehāniķi, bet pēc kara strādāja VEF rūpnīcā.

Bet pats galvenais, Danoss bija sava veida "laimīgās biļetes" - Ungārijas Karalistes pases - īpašnieks. Šī valsts sākumā tika uzskatīta par Vācijas sabiedroto, pēc tam par PSRS satelītu.

Pēc Jāņa teiktā, viņa ģimene nāk no Transilvānijas sakšu subetniskās grupas. Šī vāciski runājošā nacionālā minoritāte ir dzīvojusi Karpatu kalnos kopš Austrijas-Ungārijas laikiem. Tāpēc viņa vecākiem, kuri apmetās uz dzīvi Latvijā 20. gadsimta 20. gados, izdevās saglabāt dokumentus, kas liktenīgajos Latvijas gados statusu padarīja vairāk vai mazāk normālu.

Atmodas laikā Danosa kungs patiesībā bija vienīgais vācietis, kurš atcerējās pirmskara laikus. Citi viņa vadītās vācu kultūras biedrības biedri Latvijā ieradās no Krievijas. Deviņdesmitajos gados Danoss bija aktīvs Latvijas mazākumtautību sanāksmju dalībnieks.

Savā ikdienā Jānis atšķiras no vairuma senioru – ilgus gadus aktīvi nodarbojas ar fotografēšanu, uz "tu" ar datoru.

Savā garajā video intervijā Danosa kungs stāsta par savu interesanto dzīvi un aicina mīlēt Latviju.

Voldemārs Вurkevics