Maklakovs sliecas domāt, ka Polijā trāpījusi Ukrainas raķete

Incidentā ar raķetes sprādzienu Polijā vēl ir daudz nezināmā, taču vairāk jāsliecas ticēt ASV prezidenta Džo Baidena teiktajam, ka tā varētu būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un Latvijas Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Maklakovs vērsa uzmanību, ka patlaban publiskajā telpā ir pretrunīga informācija par to, vai raķeti izšāvuši Krievijas vai Ukrainas spēki. ASV prezidents trešdien G20 samitā Bali pavēstījis, ka raķete, kas otrdien trāpīja Polijas teritorijā, varētu būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis G20 līderiem apsūdzēja Krieviju par raķetes uzbrukumu Polijai.

"Spriest diezgan grūti, tomēr es varbūt vairāk ticētu ASV prezidenta paustajam, jo viņš noteikti savu paziņojumu balstījis uz kādiem tehniskiem datiem, kas, piemēram, iegūti no satelītiem," uzsvēra eksperts.

Maklakovs arī uzskata, ka krievi nebūtu apzināti šāvuši raķeti uz Polijas teritoriju.

"Krievijai tikai vēl tā pietrūka, lai vēl izraisītu karu ar NATO. Es nedomāju, ka Krievijai pie pašreizējās situācijas, kad atstāta Hersona un frontē tai ir citas problēmas, tā izvēlētos šādi rīkoties," norādīja eksperts.

Vienlaikus šis incidents situāciju ap karu Ukrainā veidos daudz saspīlētāku, jo Polijā arī gājuši bojā cilvēki, piebilda Maklakovs.

"Neskatoties uz to, vai tā bijusi Ukrainas raķete, lai notriektu Krievijas uz Ukrainu izšautās raķetes, tas tomēr liecina, ka karu nevar ierobežot vienā teritorijā un sekas izplešas arī ģeogrāfiski," uzsvēra eksperts.

Maklakovs uzskata, ka Polija pēc šī incidenta ieviesīs kādus papildus pasākumus attiecībā uz pretgaisa aizsardzību un koncentrēs spēkus gar savu austrumu robežu.

Eksperts uzskata, ka patlaban netiks iedarbināts NATO līguma 5.pants un šis jautājums aliansē atlikts, ņemot vērā Baidena paziņojumu.

Maklakovs norādīja, ka raķešu izšaušanā ir iespējamas kļūdas, kuras, iespējams, pieļauj karavīri, un ar šādām kara sekām ir jārēķinās. Viņš atgādināja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau iepriekš ir bijuši incidenti ar lidojošiem objektiem.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekta Krievijas raķete oktobrī nokrita netālu no Moldovas Naslavčas ciema ziemeļu gala, kas atrodas uz robežas ar Ukrainu. Savukārt martā Rumānijas ziemeļos 100 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu nogāzies izlūkošanas drons. Šādus dronus Krievija izmanto karā pret Ukrainu. Martā arī parkā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā avarēja Krievijā ražots bezpilota militārais lidaparāts.

Kā ziņots, Polijā otrdien ap plkst.15.40 (16.40 pēc Latvijas laika) nokrita Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus Pševodovas ciemā.