Sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem iespējama 2025.gada sākumā

Baltijas valstis iepriekš vienojās 2025.gada beigās savus elektrotīklus desinhronizēt no Krievijas tīkliem un sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sistēmu, tomēr to būtu iespējams izdarīt 2025.gada sākumā, paziņoja Igaunijas Klimata ministrijas kanclers Timo Tatars.

Pēc Briselē notikušās Baltijas valstu, Polijas un Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās Tatars paziņoja, ka Latvijas, Igaunijas un Eiropas Komisijas eksperti ir pārliecināti, ka sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem iespējams veikt 2025.gada sākumā.

Viņš stāstīja, ka tikšanās mērķis bija iepazīties ar sinhronizācijai nepieciešamajiem projektiem un pārrunāt iespējas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem veikt ātrāk, par ko maijā vienojās arī visu trīs Baltijas valstu premjerministri, bet elektrības pārvades sistēmu operatori veica vairākus pētījumus.

"Eiropas Komisijas, Latvijas un Igaunijas ekspertu vērtējumā ir iespējams plānotās sinhronizācijas termiņu paātrināt par apmēram gadu salīdzinājumā ar iepriekš nolemto," teica Tatars, piebilstot, ka ātrāka sinhronizācija būs iespējama, ja ātrāk tiks pabeigts trešais elektrības starpsavienojums starp Igauniju un Latviju.

Tikšanās laikā Briselē netikta panākta nekāda vienošanās, bet tiks izstrādāta detalizētāka vienošanās, kuru apspriest jūlija beigās varētu politiskā līmenī.

"Tikšanās laikā Lietuva apliecināja, ka neplāno vienatnē savu elektrības sistēmu no BRELL loka atslēgt un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu var veikt tikai kopā ar pārejām Baltijas valstīm," klāstīja Igaunijas amatpersona.

Jau vēstīts, ka Lietuvas pārvades sistēmu operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis šonedēļ apsūdzēja Igaunijas pārvades tīklu operatora "Elering" vadību par nevēlēšanos veikt desinhronizāciju no Krievijas elektroapgādes tīkla drīzāk, sakot, ka tā ir ieinteresēta darīt visu, lai to kavētu.

Savukārt "Elering" uzstāj, ka savienošanās ar Krievijas elektrības sistēmu līdz plānotajai sinhronizācijai nekādi neapdraud Igaunijas piegāžu drošību, bet riskus palielinātu sasteigta desinhronizācija no Krievijas tīkla.

2019.gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Tomēr Lietuva vēlas to izdarīt jau nākamgad, lai gan abas pārējās Baltijas valstis ir skeptiskas.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.