AS aicina LIZDA neuzturēt prasību par Čakšas demisiju

"Apvienotais saraksts" (AS) aicina Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) neuzturēt prasību par izglītības ministres Andas Čakšas (JV) demisiju, informēja AS.

AS Saeimas frakcija tāpat kā citu politisko partiju frakcijas 30.jūnijā ir saņēmusi turpmāk LIZDA vēstuli par prasību Čakšai atkāpties no amata.

Saeimas frakcija norāda, ka ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība šobrīd strādā pie virknes nopietnu reformu.

Jau augustā plānots beigt darbu pie konkurētspēju veicinošām pārmaiņām nodokļu sistēmā, tāpat šobrīd veselības nozarē tiek izstrādāts plāns slimnīcās sniegto pakalpojumu pieejamībai visā Latvijā. Uz izglītības kvalitātes pieaugumu orientēts skolu tīkla modelis valdībai jāvērtē jau 15. augustā, akcentē frakcija.

Atzīstot, ka LIZDA vēstulē minētās prasības nevar atstāt bez ievērības, APVIENOTAIS SARAKSTS aicina arodbiedrību šajā brīdī neuzturēt prasību par ministres demisiju, bet meklēt konstruktīvus risinājumus, norāda AS.

LIZDA lēmusi prasīt Čakšas demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

LIZDA arī pauda kritiku IZM par to, ka nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados. Valdība šī gada 18.aprīlī uzdeva IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, pedagogu arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociāciju izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes balansēšanu un, ja nepieciešams, iesniegt līdz 31.maijam izskatīšanai valdībā attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu.