Vaidere: Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības

Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības un patērētāji, akcentē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā informēja politiķes birojā, ik gadu katrs Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas. Kopumā tā ir aptuveni trešdaļa no visas saražotās pārtikas 132 miljardu eiro jeb gandrīz viena ES gada budžeta vērtībā.

Dati rāda, ka pārtikas atkritumi ir saistīti ar 7% visu ES izmešu. Vaidere atzīmē, ka tā ir nepieņemama situācija. Pārtikas ražošanā ieguldīts cilvēku darbs, tērētas izejvielas, radīti izmeši. Politiķes pilotprojekts rezultējies praktiskos ieteikumos, kā mazināt pārtikas atkritumus.

Pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai piesaistītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu risināšanas metodēm, taču tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu.

Vaideres pilotprojekts guva deputātu atzinību, un tajā ietverto problēmu risināšanai eksperti saņēma 650 000 eiro.

Pēc politiķes paustā, ekspertu izstrādātie risinājumi ir praktisks ieguvums Latvijai un visai Eiropai, jo palīdzēs īstenot veiksmīgākas pārtikas atkritumu samazināšanas programmas gan nacionālā, gan vietējā līmenī, piemēram, mājsaimniecībās un skolās.

Konferencē "Kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos?" Briselē tika izklāstīti risinājumi, kas kalpos par ceļa karti ikvienam pārtikas ķēdē iesaistītajam, tostarp vietēja un nacionāla mēroga lēmumu pieņēmējiem, masu medijiem, izglītības iestādēm, pētniekiem, uzņēmējiem, un arī mājsaimniecībām individuāli.

16 ekspertiem no dažādām valstīm, pateicoties finansējumam, izdevās izveidot "Eiropas forumu patērētāju pārtikas atkritumu samazināšanai". Tika radīts piedāvāto risinājumu efektivitātes novērtēšanas modelis, kā arī apkopoti labās prakses piemēri, kas jau pierādījuši savu efektivitāti.

Viens no būtiskākajiem ekspertu secinājumiem - pārtikas atkritumu mazināšanas rīki jāpielāgo vietējam kontekstam, paradumiem un kultūras normām. Savukārt izglītības saturā jāfokusējas uz konkrētām, gana vienkāršām ikdienas rīcībām.

Mājsaimniecībās jāvērš uzmanība uz katru no pieciem pārtikas aprites posmiem mājas apstākļos - pārtikas plānošanu, sagādi, uzglabāšanu, pagatavošanu un patēriņu. Attiecīgi jāpielieto tādas metodes kā iepirkšanās sarakstu veidošana, produktu izvietojums ledusskapī pēc derīguma termiņa, mērtrauku izmantošana, sarakstu uzturēšana par ledusskapja un pieliekamā saturu.

Paredzēts, ka nākamnedēļ Eiropas Komisija, balstoties uz izstrādāto pētījumu, nāks klajā ar priekšlikumu par saistošiem pārtikas atkritumu samazināšanas mērķiem Eiropas dalībvalstīm.