Progresīvie vēlas saprast, kāpēc Latvija nav novērsusi invazīvo sugu ieviešanos

Saeimas ''Progresīvo'' frakcija ir vērsusies pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) un zemkopības ministra Didža Šmita (AS) ar jautājumiem par Eiropas Komisija (EK) vēršanos tiesā pret Latvju, jo nav novērsta Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanās.

Kā norāda ''Progresīvie'', EK ir vērsusies tiesā pret Latviju, jo Latvija nav ieviesusi Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, tādējādi nav novērsusi invazīvo sugu ieviešanos, kas rada bažas Eiropas Savienībai (ES).

Saistībā ar regulas neieviešanu EK jau 2021.gadā informēja vairākas valstis, tostarp Latviju, par iespējamām sekām, bet 2023.gada sākumā paziņoja par vēršanos tiesā.

''Progresīvie'' vaicā, kādas regulas prasības Latvija nav izpildījusi un kāpēc. Tāpat ministri aicināti paskaidrot, kas tiks darīts, lai izpildītu regulas prasības.

Saeimas frakcija interesējas, kas ir izdarīts no 2021.gada, kad EK brīdināja Latviju, lai novērstu iespējamo tiesvedību. ''Progresīvie'' arī vēlas noskaidrot, kādas finansiālas un cita veida sekas Latvijai draud saistībā ar šo tiesas procesu un no kādiem līdzekļiem tiks segti izdevumi.

Jau ziņots, ka EK vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret sešām ES valstīm, tai skaitā arī Latviju, par to, ka tās nav novērsušas Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanos. EK vērsusies pret Bulgāriju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Latviju un Portugāli.

Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami.

Invazīvas svešzemju sugas Eiropā un visā pasaulē ir viens no pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloņiem. Tie ir augi un dzīvnieki, kas cilvēka darbības rezultātā nejauši vai tīši tiek ieviesti dabas vidē, kurā to parasti nav.

Tie nopietni apdraud Eiropas vietējos augus un dzīvniekus, un tiek lēsts, ka tie Eiropas ekonomikai ik gadu rada 12 miljardu eiro zaudējumus. Ar invazīvām sugām saistītu problēmu risināšana ir svarīgs aspekts ES centienos apturēt biodaudzveidības izzušanu, kā noteikts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030.gadam.

Regula ietver pasākumus, kas jāveic visā ES attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kuras ES rada bažas. Sešas dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un EK paziņojušas rīcības plānu, kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus.