Latvijas elektroenerģijas eksports pirmajā ceturksnī gandrīz divkāršojies

Latvijas elektroenerģijas eksports šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 90%, bet imports samazinājās par 48%, salīdzinot ar identisku periodu 2022.gadā, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK informē, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 5%, bet ražošana pieauga par 17%.

Tostarp Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 4%, Lietuvā - par 8%, bet Igaunijā elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 1%. Patēriņa samazināšanās galvenokārt saistīta ar augstākām elektroenerģijas cenām fiksētas cenas līgumos, kā arī ietekmi uz patēriņa izmaiņām atstāja mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas elektroenerģiju saražo autonomi.

Vienlaikus Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 70%, Lietuvā - par 5%, bet Igaunijā elektroenerģijas ražošana pirmajā ceturksnī samazinājās par 17% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo ceturksni. Ražošanas apmēru pieaugumu sekmēja elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunojamajiem resursiem - Latvijā it īpaši palielinājās hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas daudzums pateicoties tam labvēlīgajiem laika apstākļiem.

Lielākā daļa jeb 64% no Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzuma tika saražota HES, trešdaļa - koģenerācijas stacijās, bet 4% - vēja elektrostacijās. Turklāt, salīdzinot ar identisku periodu pērn, elektroenerģijas izstrāde vēja elektrostacijās palielinājās teju divas reizes jeb par 92%, hidroelektrostacijās - par 74%, bet koģenerācijas stacijās (termoelektrocentrālēs - TEC) - par 59%. Ja vēja un hidroelektro stacijās elektroenerģijas ražošanas pieaugums bija saistīts ar tam labvēlīgajiem laika apstākļiem, tad TEC augstais procentuālais pieaugums saistīts ar to, ka, salīdzinot ar identisku periodu pērn, TEC darbību vairs neietekmēja augstā neskaidrība dabasgāzes tirgū.

Ņemot vērā saražotās elektroenerģijas daudzumu, šogad pirmajā ceturksnī Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza pilnībā. Tomēr elektroenerģiju, atšķirībā no dabasgāzes, Latvijā nav iespēja uzkrāt, turklāt tas ir tehnoloģiski dārgs process. Attiecīgi pāri palikušais elektroenerģijas daudzums tika eksportēts uz Igauniju un Lietuvu.

Latvijas eksports pieauga par 90%, bet imports samazinājās par 48%, salīdzinot ar identisku periodu pērn.

Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido HES saražotā elektroenerģija, bet tas ir iespējams tikai mēnešos, kad Daugavas baseinā vērojama augsta ūdens pietece. Attiecīgi pārskata periodā HES saražotais elektroenerģijas daudzums bija lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī aprīlī palu laikā Latvijas eksports pārsniedza importu un Daugavas HES saražotais apmērs bija lielākais pat kopš 2010.gada aprīļa.

SPRK atzīmē, ka gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajiem lietotājiem ir iespējams izvēlēties patēriņam atbilstošāko pakalpojumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un trijiem līguma veidiem - par mainīgu jeb biržas cenu, par fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu.

Šogad pirmajā ceturksnī biržas cenas līgumu īpatsvars, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, nedaudz palielinājās, sasniedzot 13% mājsaimniecību un 48% juridisko lietotāju segmentā. Fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga līdz 67% mājsaimniecību segmentā, savukārt juridisko lietotāju segmentā samazinājās līdz 52%, bet universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 21%.

Regulatorā norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojama nedaudz mazāka lietotāju aktivitāte attiecībā uz elektroenerģijas tirgotāju maiņu. Aktīvākie bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 9% mainījuši tirgotāju, kas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt no mājsaimniecībām - 0,8%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk.

Pēc cenu svārstībām un antirekordiem bagātā 2022.gada šogad pirmajā ceturksnī biržā "Nord Pool", kur elektroenerģijas ražotāji saražoto pārdod un tirgotāji iegādājas, Latvijas un Baltijas tirdzniecības apgabalos bija vērojams elektroenerģijas cenu kritums un cenu stabilizācija. Elektroenerģijas cenu kritumu ietekmēja dabasgāzes cenu samazināšanās. Proti, siltās ziemas dēļ mazinājās bažas par dabasgāzes pietiekamību Eiropā, kā arī bija vērojams elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunojamajiem resursiem - vēja Baltijā un ūdens Latvijā.

Savukārt aprīlī "Nord Pool" biržas mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2021.gada jūnija un bija 65,89 eiro par megavatstundu (MWh). Proti, cena bija par 40% zemāka nekā pirms gada aprīlī.

Elektroenerģijas cenas vairumtirdzniecībā ietekmē arī elektroenerģijas cenas Latvijas mazumtirdzniecībā, norāda SPRK< piebilstot, ka regulatora aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni, pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 171,21 eiro par MWh, bet juridisko lietotāju segmentā - līdz 134,31 eiro par MWh.

Vienlaikus SPRK atzīmē, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tendence elektroenerģijas cenai Latvijā ir samazināties, cenas joprojām ir augstas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tās ir par 40% augstākas mājsaimniecību un par 14% augstākas juridisko lietotāju segmentā. Kopējo maksājumu par elektroenerģiju veido elektroenerģijas cena, kas atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, kā arī sistēmas pakalpojumu tarifi un pievienotās vērtības nodoklis.