Kur “pazūd” kreditēšana?

Atbildi meklē Latvijas Bankas prezidents.

“Ekonomikā investīcijas ir kā pilnvērtīgs un bagātīgs uzturs sportistiem. Ja investīciju nav, ekonomika aug vāji, produktivitāte stagnē, uzņēmēji zaudē konkurences cīņā, valsts atpaliek. Tas rada apburto loku – ekonomiski atpalikusi valsts ir nepievilcīga iedzīvotājiem, tie dodas meklēt laimi citviet, tas sašaurina ekonomikas potenciālu, investīciju pievilcība mazinās, un valsts atpaliek arvien vairāk”, - skaidro kreditēšanas nepieciešamību Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Diemžēl arī kreditēšanas jomā Latvija atpaliek no parējām Baltijas valstīm.

“Kreditēšanas apjomi pret Latvijas ekonomiku pēdējo 15 gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Ja 2008. gadā uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pret IKP bija aptuveni 100%, tad 2022. gada beigās vien tikai 28%.

Lai arī pēdējos gados no jauna izsniegto kredītu apjoms ir kāpis, ekonomika ir augusi krietni straujāk, līdz ar to kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš, izaugsme lēnāka un arī izaugsmes potenciāls ir apdraudēts. Bez investīcijām nav attīstības, un viens no svarīgākajiem investīciju avotiem ir kreditēšana”, - savā rakstā portālā makroekonomika.lv turpināja M. Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents ir uzstādījies arī diagnozi – “mazasinība ekonomikā”. Bet kādu ārstēšanu piedāvā M. Kazāks?

“No komercbankām sagaidām labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, ieinteresētību un rūpes par klientiem. Tas ietver ne tikai augsnes sagatavošanu kreditēšanas kāpumam, kas būtu augstāks par ekonomikas pieauguma tempiem (saprotams, ka apstākļos, kad centrālo banku un līdz ar to arī komercbanku klientiem piemērotās procentu likmes kāpj, panākt nekavējošu kreditēšanas izaugsmi nav iespējams), bet arī noguldījumu likmju kāpumu, pakalpojumu cenu samazināšanu, dažādu pārmērīgu šķēršļu novēršanu komercbanku un to klientu attiecībās. Pēdējo mēnešu laikā redzam pozitīvus iedīgļus»- raksta LB prezidents.

Latvijas Banka no savas puses atvieglos regulējuma prasības par kredītu līmeņa apmēru pret komercbanku kapitālu, ko sektors uzskata par pārāk stingru. Šo regulējumu plānots harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm. Tiks pārskatīts Latvijas Bankai sniedzamās informācijas apjoms uzraudzības jautājumos, kā arī sniegts atbalsts komercbanku risku modeļos pārvērtēt 2008. gada krīzes ietekmi.
“Novēršot finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas, t.sk. aktivizējot kreditēšanu, ieguvēji būs visi – uzņēmēji, iedzīvotāji, finanšu sektors un ekonomika kopumā”, - pārliecināts M. Kazāks.