Darba un privātas dzīves līdzsvars - arvien aktuālāks jautājums uzņēmumos

Šodienas jaunā realitāte ir attālinātais darbs, kas aktualizējis arī jautājumu par to, kā savienot darbu ar privāto dzīvi. Kā atklāj Kantar pētījums, salīdzinoši lielākā daļa (71%) Latvijas strādājošo ir apmierināti ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, savukārt ceturtā daļa (25%) strādājošo Latvijā norāda, ka viņi nav apmierināti ar darba un personīgās dzīves balansu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un ES lietu eksperte Inese Stepiņa #HRconference atzina, ka darba un privātas dzīves līdzsvaru lielākoties ietekmē garīgās veselības riski, tai skaitā diskriminācija, laika spiediens, ilgs vai neregulārs darba laiks, grūti klienti, darba nedrošība, stress u.tml. Lai arī, lai novērstu šos riskus, liela nozīme ir darbinieku iesaistei, pētījumi rāda, ka Latvijā lielāko daļu gadījumu darbinieki šādu pasākumu izveidē netiek iesaistīti.

"Vienlaikus jāņem vērā, ka līdzsvara zudums starp darba un privāto dzīvi ir arī viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē darba ilgtspēju jeb spēju strādāt līdz 60 vai vairāk gadiem," uzsvēra Stepiņa.

Tāpat viņa norādīja uz to, ka darba un privātās dzīves līdzsvars mūsdienās ir būtisks labbūtības aspekts.

"Šodien daudz tiek runāts par labbūtību darbavietā. Ir pierādīta saikne starp produktivitāti un darbinieku vispārējo veselību un labbūtību darbavietā," uzsvēra Stepiņa.

Vienlaikus, pēc viņas teiktā, Eiropas pētījumi rāda, ka kopumā darbinieku apmierinātība ar darbu Eiropas Savienībā un Latvijā vērtējama kā augsta.

Arī klientu vadītāja vadošajā pētījumu un konsultāciju kompānijā Latvijā - Kantar Santa Lazdiņa apliecināja, ka emocionālo labsajūta darbā 76% vērtē pozitīvi, kamēr 18% negatīvi. Pozitīvi emocionālo labsajūtu darbā lielākoties vērtē cilvēki, kuriem ir augsts atalgojums, atbilstošā darba slodze un tie, kuri strādā no mājām, savukārt riska grupas jeb strādājošie, kuri salīdzinoši biežāk norāda, ka viņi nav apmierināti ar darba un privātās dzīves salāgošanu, ir strādājošie ar zemiem ienākumiem, pakalpojumu nozares darbinieki un tie strādājošie, kuri norāda, ka viņu darba slodze ir pārāk augsta. "Ir redzams, ka 21% darba devēju uzskata, ka labbūtība ir darbinieka atbildība, bet 35% ka tā ir organizācijas atbildība, savukārt 36% uzskata, ka tā ir abpusēji dalīta atbildība," norādīja S. Lazdiņa.

"Ja organizācijas rūpējas par darba un privātas dzīves līdzsvaru, tas palīdz veidot un saglabāt šīs dažādās komandas," uzsvēra Stepiņa.