Dievturi lūko atgūt savu derību akmeni

Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs

2023.gada 16.maija Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, izskatot grozījumus Civillikumā pirms 2. lasījuma, atbalstīts Andreja Ceļapīterai ierosinātais un Jāņa Dombravas aizstāvētais priekšlikums par 51. pantā uzskaitīto tradicionālo konfesiju papildināšanu, piešķirot laulāttiesības arī dievturu svētniekiem. Par to Saeimai vēl jālemj 2. un 3. lasījumā.

Uzteicot visus labvēļus, kuriem rūp latviskās dzīvesziņas garīgā kodola - dievturības - līdztiesība savā cilmes zemē, un vēlot drošu gaitu kopīgi turpināt iesākto ceļu, laikā, kad līdz dievturības drukātā vārda simtgadei atlikušas mazāk nekā 590 dienas, dievturi lūko atgūt savu vēsturisko svētlietu.

Attēlā no Latvijas Dievturu sadraudzei nodotā Osvalda Kreicera privātā arhīva redzams, kā dievturu saiešanas namā Lazaretes ielā 6, Rīgā (tag. Jeruzalemes ielā 6; šī nama 7. dzīvoklī dzīvoja arī Ernests Brastiņš), vīkšējs Jēkabs Bīne līdzina jauno pāri pie Dievturu sadraudzes derību akmens. Paražu jaunajam pārim, liekot kāju uz akmens, solīties uzticību cietu kā akmens, joprojām piekopj ne tikai dievturi, bet arī vairāku citu indoeiropiešu tautu garīgajās tradīcijās. Par senumu liecina arī tās izvērsts apraksts no Rigvēdas atvasinātā tekstā - Shankhayana-grihya-sūtra, ko datē ar 500.gadu p. m. ē.

Arvīda Brastiņa veidotā, aptuveni 40 x 40 x 16 cm lielā, akmens fotogrāfija publicēta turpinājumizdevumā "Labietis" (¹1939#3). Joprojām nav zināms, kur kara un okupāciju pret dievturiem vērstās reliģiskās vajāšanas laikā palicis šis akmens. Tuvojoties simtgadei veltītajai ceļojošajai izstādei, dievturi turpina meklējumus, lūkojot atgūt savu vēsturisko Dievturu sadraudzes derību akmeni.

Topošajiem pāriem arvien cerot pēc iespējas drīzāk ar juridisku spēku piedzīvot savas dievturu vedības latviskās dzīvesziņas tradīcijās, Latvijas Dievturu sadraudze aicina dalīties ar šo ziņu un e-pastā (dievturi@gmail.com) atsaukties ikvienu, kam zināms, kur šobrīd meklējams derību akmens.