61% iedzīvotāju bez citu palīdzības nespēj sevi finansiāli nodrošināt

Latvijā 61% iedzīvotāju finansiāli ir pilnībā vai daļēji atkarīgi no citiem un netiktu galā ar ikdienas tēriņiem bez partnera, ģimenes locekļu vai valsts palīdzības, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Vienlaikus aptaujā 35% iedzīvotāju pauduši pārliecību, ka ikdienu finansiālajā aspektā spēj nodrošināt paši, kamēr 37% norādījuši, ka to spētu vien daļēji, bet 24% atzinuši, ka ir pilnībā atkarīgi no dzīvesbiedra, ģimenes locekļu vai valsts palīdzības.

Finansiāli pašpietiekami biežāk jūtas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kā arī tie, kuru vecums sasniedz 60 un vairāk gadu.

Vecuma faktors nav izšķirošais finansiālās neatkarības nodrošināšanā - aptaujas dati ļauj secināt, ka daudz lielāka ietekme ir nodarbinātības veidam un ienākumu līmenim. Finansiālu neatkarību visbiežāk spēj nodrošināt pilnu laiku strādājošie (42%), personīgā biznesa īpašnieki (38%) un pensionāri (38%).

Aptaujā arī secināts, ka neatkarību krietni ietekmē pieejamo finanšu apmērs - jo mazāk naudas, jo biežāk nākas paļauties uz citu sniegto atbalstu vai iesaisti, piemēram, tie, kuri pelna 1600 eiro un vairāk mēnesī, jūtas droši par finansiālo neatkarību, šai pārliecībai pat trīskārt pārspējot zemāku ienākumu grupās vērojamo.

Aptaujā novērotas arī dzimumu atšķirības, proti, sievietēm finansiālā atkarība no partnera, ģimenes vai valsts atbalsta ir lielāka nekā vīriešiem - 64% pret 56%. Lai gan atšķirība starp dzimumiem nav dramatiska, sieviešu, kuras ar savām finansēm var tikt galā pilnīgi neatkarīgi, ir mazāk nekā vīriešu. Banka skaidro, ka to ietekmē divi galvenie iemesli - atsevišķās situācijās nepamatotās algu atšķirības un sabiedrībā joprojām izplatītie dzimumu stereotipi. Pat pašas sievietes dažkārt mēdz ievērot stereotipu, ka nauda ir "vīriešu darīšana".

Aptauja "Ceļš uz finansiālu labklājību" veikts 2023.gada janvārī pētījumu aģentūras "Kantar Sifo" platformā, aptaujājot 4000 interneta lietotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Veidojot Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indeksu, tiek ņemta vērā iedzīvotāju spēja tērēt mazāk, nekā tie nopelna, veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem, finansiāli pasargāt tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem un salāgot aizņēmumus ar ienākumiem.

Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda 44 punktus no 100, iepaliekot Igaunijai (50 punktu), Lietuvai (51 punkts) un Zviedrijai (72 punkti).