Finansējuma dēļ iespējams pētīt tikai atsevišķus Latvijas vēstures periodus

Jaunā valsts pētījumu programma, kas izveidotas papildus esošajām dažādām pētniecības un attīstības grantu shēmām, spēs nodrošināt finansējumu tikai atsevišķu Latvijas vēstures periodu pētniecībai, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), komentējot vēsturnieku piedāvātos risinājumus krīzes novēršanai vēstures zinātnē.

No šī gada tikšot īstenota valsts pētījumu programma ar 600 000 eiro lielu ikgadēju finansējumu. Tomēr, lai arī valsts pētījumu programma vēsturē nodrošinās 50% zinātnes finansējuma pieaugumu attiecībā pret esošo situāciju, šobrīd finansējums paredzēts tikai 20. un 21.gadsimta Latvijas vēstures pētniecībai. Pārējās prioritātes un to nosegšana būšot tuvāko gadu budžeta prioritāšu veidošanas jautājums.

Ministrijas ieskatā lielāks valsts pasūtījums vēsturei, tai skaitā stabilas programmas izveide, atrisinās arī jautājumu par slodzes un atalgojuma nodrošināšanu.

IZM piekrīt arī vēsturnieku ieteikumam projekta ilgumu saistīt ar pētnieka karjeras pozīciju - doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks -, projektā paredzēto rezultātu un pētījuma specifiku, piebilstot, ka jau iepriekš saņemts viedoklis, ka vēstures valsts pētījumu programmas izveidē būtu lietderīgāk noteikt garāku projektu termiņu, piemēram, pieci gadi. Tādā gadījumā būtu jānodrošina garākam projektam nepieciešamo uzraudzību, kas ļauj perioda ietvaros vajadzības gadījumā veikt nepieciešamās korekcijas.

Savukārt par eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju nepiemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos ministrija norāda, ka jau šobrīd Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā humanitārajās zinātnēs ir nozares specifikai atbilstoši vērtēšanas kritēriji, kā arī programma esot uzbūvēta tā, lai garantētam projektu skaitam tiktu nodrošināts finansējums visās zinātnes nozarēs.

Dažādas prasības vērtēšanas kritērijos tiek prasītas arī akadēmiskajam personālam. Piemēram, profesoram dabaszinātnēs esot prasība pēc vairāk datubāzē iekļautām publikācijām nekā tas ir humanitāro zinātņu profesoram.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī atklātu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, IZM un LZP nosūtīja vairāk nekā 100 vēsturnieki, vēstures studenti un citi ar nozari saistīti profesionāļi, vēršot uzmanību uz to, ka vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas nepietiekama finansējuma dēļ.

Atklātu vēstuli par situāciju nozarē 12.aprīlī atbildīgajām iestādēm nosūtīja arī humanitāro un zinātņu pārstāvji, uzsverot nepieciešamību 2024.gadā palielināt valsts finansējumu zinātnei līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas bija paredzēts Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, jo 2022.gadā finansējums sasniedza tikai 0,7%.