Aicina kompensēt zāles cukura diabēta, dzemdes miomas un migrēnas slimniekiem

Kompensējamo zāļu sarakstā nepieciešams iekļaut tādas diagnozes kā cukura diabēts, atopiskais dermatīts, dzemdes mioma un migrēna, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja klātesošie.

Patlaban, lai arī Latvijā kompensējamo zāļu saraksts kā sistēma ir labi sakārtota, tomēr nav pietiekami labu iespēju ārstēt cukura diabētu, atzina Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša. Šobrīd pasaulē un Eiropā pieaug saslimstība ar cukura diabētu, un tas rada lielāku mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām.

Gailiša norādīja, ka šobrīd agrīnai lietošanai ir pieejams medikaments "GLP-1RA", ar kuru ārstējot diabētu, var novērst augstu sirds un nieru slimības risku, taču šī medikamenta izrakstīšanas nosacījumi Latvijas valsts kompensējamo zāļu sarakstā neatbilst starptautiskām vadlīnijām.

"Diabētam un sirds un asinsvadu slimībām ir noteikti medikamenti, kurus ārsti uzreiz nevar dot. Sākuma tiek doti lētāki, vienkāršāki, un tikai tad, ja tie nepalīdz, pacientam izraksta tos medikamentus, kas varētu novērst kardiovaskulāru nāvi," uzsvēra Gailiša.

Savukārt 1.tipa cukura diabēta pacientiem Latvijā ir augstākā jebkura iemesla mirstība kalendārā gada laikā, salīdzinot ar Austrāliju, Dāniju, Skotiju, Spāniju un ASV.

Gailiša aicina 2.tipa cukura diabēta pacientiem ar sirds-asinsvadu slimībām Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nodrošināt izrakstīšanas nosacījumus medikamentiem, kuriem ir pierādīts sirds-asinsvadu slimību saslimstības un mirstības riska samazinājums atbilstoši starptautiski atzītām vadlīnijām. Tāpat viņa aicina iekļaut kompensējamo medicīnas ierīču sarakstā nepārtrauktās glikozes kontroles sistēmas un insulīna sūkņu piederumus 1.tipa cukura diabēta pacientiem, vai nodrošināt to pieejamību kompensējamo medicīnas preču sarakstā vismaz bērniem un 1.tipa cukura diabēta pacientiem ar nopietnām diabēta komplikācijām.

Tāpat kompensējamo zāļu sarakstā aicina iekļaut arī atopisko dermatītu. Latvijas Dermatovenerologu asociācijas, Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrības pārstāvis skaidro skaidroja, ka tā ir hroniska, recidivējoša ādas iekaisuma slimība ar izteiktu niezi, kas biežāk sastopama bērniem nekā pieaugušiem. Kopumā Latvijā ap 30 000 dažādas smaguma pakāpes pacientu, taču primāri uzmanība būtu jāpievērš pacientiem ar smagu slimības gaitu, un tādu ir aptuveni 150 līdz 200.

Šiem pacientiem ir nepieciešama sistēmiska iekaisumu mazinoša terapija, taču Latvijā vien pusaudžiem ir kompensēti atsevišķi lokāli uz ādas lietojami medikamenti. Tikmēr pieaugušajiem šādi medikamenti netiek kompensēti, lai gan slimība turpinās arī pēc 18 gadu vecuma. Organizāciju pārstāvis norādīja, ka līdzīgām smagām ādas slimībām, piemēram, psoriāzei, tāda ārstēšana Latvijā tiek kompensēta.

Organizācijas norāda, ka ir iespējas efektīvi ārstēt vidēji smagu vai smagu atopisku dermatītu, lietojot inovatīvu sistēmisko terapiju, nodrošinot vienlīdzīgu pieejamību pacientiem ar citām hroniskām ādas slimībām. Tāpēc tās aicina Saeimu un valdību piešķirt finansējumu gan pusaudžu, gan pieaugušo ārstēšanai.

Ginekoloģe Dace Matule norādīja, ka tikpat būtiski sarakstā iekļaut arī dzemdes kakla miomu, kas mēdz būt katrai otrai jeb 40% sieviešu. Pēc viņas paustā, patlaban valsts kompensē tikai totālu dzemdes izņemšanu, taču kompensējamo medikamentu nav. Medikamentozā terapija būtu nepieciešama aptuveni 500 cilvēkiem, un "dzemdes izņemšana nav risinājums, jo sievietes nevēlas šķirties no dzemdes vai gaidīt menopauzi, kad dzemdes miomas simptomātika beidzas," uzsvēra ārste.

Savukārt Galvassāpju pacientu biedrība aicina kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas zāles. Patlaban tās pacienti iepērk Lietuvā, kur šie medikamenti ir trīs reizes lētākas, informēja biedrības pārstāve un migrēnas paciente Karīna Zaņģe, piebilstot, ka profilaktiskā terapija vien izmaksā aptuveni 300 līdz 500 eiro. Viņa atzina, ka cenšas sadzīvot ar migrēnu jau 15 gadus, tā pasliktina viņas dzīves kvalitāti, traucē darbam, taču zāles nav iespējams dzert, jo tās nav kompensējamas.

Komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) aicināja deputātus atgriezties pie šī jautājuma maijā, kad turpināsies arī sarunas par antibiotiku pieejamību, valsts rezervēm attiecībā uz nepieciešamo zāļu nodrošinājumu "X stundā".