Saeima komisija rosina KM domāt par muzeju autonomijas stiprināšanu

Kultūras ministrijai (KM) sadarbībā ar Muzeju padomi ir jādomā par izmaiņām normatīvajā regulējumā muzeju autonomijas stiprināšanai, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosināja komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Politiķi un kultūras darbinieki sēdē pauda atšķirīgus viedokļus par Ogres novada vēstures un mākslas muzeja un pašvaldības konflikta būtību.

Ogres novada vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece pauda, ka pašvaldība "klaji iejaucas" muzeja saturiskajā darbā un apšauba muzeja kā profesionālas iestādes kompetenci. "Absurda ir situācija, ka muzeja izstāžu plānu revidē pašvaldības amatpersonas, nevis veido savas jomas profesionāļi," sacīja Smiltniece.

Piemēram, pagājušajā vasarā pašvaldība izdevusi rīkojumu par ekspozīcijām un izstādēm, kas nosaka, ka Ogres novada muzeju izstāžu plāni jāsaskaņo ar divām amatpersonām - domes priekšsēdētāju un domes izpilddirektora vietnieci. Rīkojumā "nepamatoti tika pieprasīts" saskaņot plānotās izstādes no pagājušā gada septembra līdz decembrim, kas jau bija apstiprinātas vienlaikus ar 2022.gada budžeta pieņemšanu. Pēc pieprasītā plāna iesniegšanas muzejs saņēmis ziņu, ka daļu izstāžu netiek saskaņotas un pieprasīts skaidrojums par jau iesāktas izstādes rīkošanu.

Smiltniece vērtēja, ka tā ir klaja patvaļa un pašas pašvaldības noteiktās kārtības pārkāpšana attiecībā pret muzeju.

Muzeju padomes priekšsēdētāja Iliana Veinberga uzsvēra, ka Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna izstādei no viņa privātkolekcijas kara apstākļos vispār nevajadzēja konceptuāli parādīties dienas kārtībā. Viņa skaidroja, ka gadījumā, ja ir vēlme popularizēt Latvijas nacionālo kultūras mantojumu, īpaši pagājušā gadsimta 20.-30.gs. porcelānu, tad darbus var deponēt no Latvijas kultūras iestādēm, dažādiem muzejiem un privātkolekcijām, kuru īpašnieki nav sankcionēti.

Savukārt runājot par muzeju reorganizāciju, Veinberga uzsvēra, ka tā nav problēma, un reorganizācijas notiekot vairākos novados, dažas no tām ir veiksmīgas, citas neveiksmīgas, kā negatīvo piemēru minot Aizkraukles novada muzeju reorganizāciju, kur Muzeju padome pašvaldībai ieteikusi atcelt veikto reorganizāciju, lai tie muzeji, kuri bija apvienoti, spētu turpināt darbu.

Veinberga atzina, ka Ogres muzeja gadījumā ir grūti pierādāms, taču "intuitīvi jūtams", ka pašvaldība izdara spiedienu uz muzeja darbiniekiem par muzeja darbinieku iebildumiem pret pašvaldības vadītāja Egila Helmaņa (NA) iniciēto sankcionētā Avena kolekcijas izrādīšanu.

Muzeju padomes priekšsēdētāja skaidroja, ka muzeji, bibliotēkas un arhīvi ir atmiņas institūcijas, kuru uzdevums ir apzināt, vākt un saglabāt nacionālo kultūras mantojumu. "Tā ir problēma, ka pašvaldību administrācijas gan Ogrē, Rīgā un citur Latvijā neizprot un nespēj novērtēt to, kā strādā muzejs un kādas ir muzeju funkcijas," atzina Veinberga. Muzeju padomes ieskatā, pašvaldību administrācijām pirms lēmumu pieņemšanas par muzejiem vispirms būtu jākonsultējas ar ekspertiem, kuri var sniegt profesionālus atzinumus par muzeja krājumu veidošanu un citiem jautājumiem, pretējā gadījumā administrācija pieņem lēmumus, kas ir izpildāmi, taču nav produktīvi muzeju darbībai un attīstībai.

Muzeju padome gadījumos, kad pašvaldībai nav veiksmīga sadarbība ar muzeju, rosināja nepieļaut situāciju, ka pašvaldības administrācijas vēlmes un vajadzības nebūtu pārākas par muzeju ekspertu zināšanām.

Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS) atzina, ka līdz Avena īpašumā esošās porcelāna kolekcijas izstādīšanai viņš kā Ogres novada iedzīvotājs nav redzējis, ka pašvaldībai un muzejam būtu jel kādas nesaskaņas.

Pretējs viedoklis bija Helmaņa partijas biedram, deputātam Jurģim Klotiņam (NA), kurš, atsaucoties uz Pašvaldību likumu, pamatoja, ka kultūras dzīve ir pašvaldības autonoma funkcija, no kā izriet domes lēmums par muzeju reorganizāciju. "Es nepiekritīšu viedoklim, ka pašvaldība tikai deleģē nozares ekspertus. Es uzskatu, ka pilsoņi ievēlē priekšstāvjus Saeimā, pašvaldībās un sagaida atbildību, viedokļus un nostāju noteiktos jautājumos. Māksla nav šķirta no politikas, tādēļ uzskatu, ka mēs nevaram iet uz sistēmu, ka deputātiem vairs nebūs nekādas teikšanas par to, kā strādā viena vai otra kultūras iestāde, kuru finansē no pašvaldības budžeta. Es tam vienkārši nepiekrītu," klāstīja Klotiņš.

Arī KM parlamentārais sekretārs, Helmaņa partijas biedrs Ritvars Jansons (NA) uzsvēra, ka pašvaldības muzejs nav privāts muzejs un tam nevar būt absolūta autonomija.

Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela aicināja likumdevēju likumdošanas līmenī novērst draudus un šaubīgas situācijas kultūras iestādēm, lai tās neatkārtojas arī citās pašvaldībās.

Viņa skaidroja, ka Latvijā sabiedrība ir pieradusi dzīvot tādā paradigmā, ka "tas, kurš maksā, tas arī pasūta mūziku". "Ja mēs runājam par muzeju nozari, tad šāda pieeja ir ceļš uz regresu un degradāciju, jo tad izglītības un kultūras iestādēm vispār nav jēgas," pauda Muktupāvela.

Viņa atgādināja, ka tur, kur notiek strīdi, taisnība nav lielākajam un stiprākajam, bet ir tieši otrādi. Tieši stiprākajiem un lielākajiem tiek uzlikta milzīga atbildība. "Manuprāt, šeit ir ļoti skaidri iezīmējusies situācija, ka muzejs jūtas apdraudēts, tādēļ likumdevējam ir jānoskaidro iemesli un šī situācija jānovērš," ieteica Muktupāvela.

Viņa atgādināja, ka Latvijā ir pieņems Trauksmes celšanas likums, kas aizsargā jebkuru, kurš jūtas apdraudēts un nesaprasts.

Arī SIA "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons aicināja politiķus atturēties lēmumu pieņemšanā par profesionāliem jautājumiem, kas ir kultūras jomā daudzus gadus izglītojušos cilvēku kompetencē.

Kā vēstīts, KM ir lūgusi Muzeju padomei, cik vien ātri iespējams, sagatavot un iesniegt ministrijā grozījumus Muzeju likumā.

Šī gada 2.janvārī tika sākta Ogres novada muzeju reorganizācija, ko paredz domes pagājušā gada 22.decembra lēmums. Paši muzeja darbinieki uzskata, ka pret viņiem tiek vērstas represijas, jo viņi iebilduši pret Ogres mēra Helmaņa ieceri muzejā sarīkot sankcijām pakļautā Avena porcelāna izstādi no viņa privātkolekcijas.

Pēc KM sabiedrisko attiecību speciāliste Daces Vizules paustā, iesniegtos grozījumus Muzeju likumā KM virzīs tālāk izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. Viņa skaidroja, ka ar grozījumiem plānots stiprināt muzeju autonomiju to pamatdarbības - pētniecības, krājuma veidošanas un komunikācijas ar sabiedrību - jautājumos, kā arī noteikt lielākas pilnvaras Muzeju padomei.

Muzeju padomes priekšsēdētājas vietnieks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts aģentūrai LETA akcentēja, ka Muzeju padome patlaban padome ir iezīmējusi tikai virzienu, sasniedzamo mērķi - Muzeju likumā skaidri regulēt, ka muzeju pamatfunkciju jomā ir jāievēro muzeja autonomija un skaidrāk jānosaka muzeja dibinātāja loma pamatdarbības jautājumos.

Ķikuts uzsvēra, ka tam zināms virziens jau patlaban ir gan Muzeju likumā, gan arī Starptautiskās Muzeju padomes Ētikas kodeksā, taču tas ir jākonkretizē. Muzeju padomes priekšsēdētājas vietnieks norādīja, ka grozījumu priekšlikumu redakcija nāks no nevalstiskās organizācijas - Latvijas Muzeju biedrības, kas šajā jautājumā ir uzņēmusies iniciatīvu.

Kā rakstīts, Helmanis pagājušā gada 28.decembrī esot informējis Ogres Vēstures un mākslas muzeju, ka tam no 1. līdz 23.februārim būs jānodrošina sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Avena porcelāna izstāde no viņa privātkolekcijas.

Pēc muzeja iebildumiem un sabiedrības nosodījuma par sankcijām pakļautas personas privātkolekcijas izrādīšanu kara apstākļos, Helmanis bija spiests atteikties no porcelāna izstādes. Taču kā novada vadītājs un kultūras komisijas priekšsēdētājs viņš līdz šim nav saskaņojis šā gada izstāžu plānu Ogres Vēstures un mākslas muzejā, arī iepriekš plānotais atalgojuma paaugstinājums muzeja darbiniekiem ir aizturēts, kā arī liegta jebkāda publiska komunikācija par pērn akreditētā muzeja darbību, kā arī pārcelti iepriekš plānotie pasākumi no muzeja telpām uz citām vietām.