Pētījums: Cilvēku bez brīvajiem līdzekļiem kļuvis ar vien vairāk

Gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc visu rēķinu un ikdienas izdevumu apmaksas viņiem nepaliek pāri brīvo līdzekļu, kurus novirzīt uzkrājuma veidošanai, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Kopējā ekonomiskā situācija ir atstājusi negatīvu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, jo pēdējā pusotra gada laikā cilvēku bez brīvajiem līdzekļiem kļuvis vairāk - pēc pētījumu datiem, viņu skaits palielinājies par 13 procentpunktiem.

Vislielākais brīvo līdzekļu trūkums patlaban vērojams iedzīvotājiem vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem - 53% no viņiem norāda, ka pēc ikmēneša pamatvajadzību segšanas nekas nepaliek pāri, bet vismazāk šī problēma skar cilvēkus vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 30%.

Savukārt 54% aptaujāto norāda, ka viņiem ir līdzekļi uzkrājuma veidošanai. Pusotra gada laikā šādu cilvēku kļuvis par 15 procentpunktiem mazāk, jo 2021.gadā uz brīvo līdzekļu esamību norādīja 69% respondentu. 28% iedzīvotāju līdzekļi uzkrājumam patlaban paliek pāri katru mēnesi, bet 26% - tikai dažkārt.

Respondenti ar augstāku ienākumu un izglītības līmeni biežāk norāda, ka uzkrājumu veidošanai var atvēlēt lielāku ienākumu daļu. Tā 37% no aptaujātajiem brīvo līdzekļu īpašniekiem, kuru mēneša vidējie ienākumi uzskatāmi par zemiem (400 eiro un mazāk uz vienu cilvēku ģimenē), uzkrājumam gatavi novirzīt vismaz 10% un vairāk no šiem ienākumiem. Savukārt no iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (vismaz 1101 eiro un vairāk uz vienu cilvēku ģimenē) šādu ienākumu daļu uzkrājumam gatavs veltīt vairākums - 89%.