No obligātā dienesta čiks vien sanāk? Plānoto tūkstošu vietā iesauks tik simtus

Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaita plāni krasi samazinājušies, vēsta LTV raidījums "De Facto". Diskusijas par dienesta likumu Saeimā ieilgušas, kā arī atklājušās daudzas praktiskas problēmas, kas traucē strauji audzēt iesaucamo skaitu. Šogad dienests būs tikai brīvprātīgs, un arī nākamgad iesaukt varētu vien dažus simtus, nevis tūkstošus, kā bija plānots septembrī

Viena no Latvijas aizsardzības vājajām vietām ir mazais rezervistu skaits. Tā sauktajā aktīvajā rezervē, ko varētu ātri mobilizēt X stundā, ir tikai seši tūkstoši cilvēku. Septembrī valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas ziņojumu, kurā bija ieteikts personālu bruņotajos spēkos divkāršot līdz 51 tūkstotim, tajā skaitā, rezervistu skaitu audzēt līdz 20 tūkstošiem. Lai to panāktu, bija plānots šogad apmācīt tūkstoš dienestā iesaukto, nākamgad – divarpus tūkstošus, savukārt 2028. gadā jau līdz 7500.

Tomēr pēc Saeimas vēlēšanām dienesta izveide tempu zaudēja. Iepriekš bija paredzēts, ka pirmais brīvprātīgais iesaukums notiks jau janvārī, taču deputāti likumu Saeimā arī tagad vēl nav apstiprinājuši. Pabrika laikā izstrādāto likumprojektu asi kritizēja Saeimas juristi, un arī mērķi par dienestā iesaucamo skaitu izrādījušies pārāk ambiciozi, norāda atbildīgās komisijas deputāti.

“Jau pēc vēlēšanām Aizsardzības ministrija, diskutējot par šo likumprojektu vēl iepriekšējā Saeimā, bet jau pēc vēlēšanām, atzinās, ka šie mērķi, kas bija iesniedzot likumprojektu, bija neatbilstoši,” teica “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis raidījumam skaidroja: “Bažas apstiprinājās par šī likuma kvalitāti un par to, kas tika iesniegts. Īstenībā arī uz otro lasījumu mums bija sešas komisijas sēdes.”

Tagad skaidrs, ka šogad dienestu varēs sākt tikai brīvprātīgie. Maksimālais skaits – 300.

“Kāpēc ir šobrīd šāds skaitlis apmācāmo? Lai mēs nezaudētu mūsu šobrīd profesionālo vienību kaujas spējas. Kur tad mēs ņemsim tos instruktorus, kas apmācīs šos iesauktos? To jau nav,” teica Bergmanis.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norāda, ka vairāk par 300 iesauktajiem neļauj uzņemt arī bruņoto spēku šā brīža infrastruktūra. Cik reāla šobrīd ir iecere armiju dubultot piecos gados, Garisons precīzi neatbild, jo pagaidām neesot arī izvirzīti konkrēti mērķi, cik iesaucamos katru gadu jāapmāca.

Šogad nav arī paredzēti nekādi lieli ieguldījumi dienesta izveidē.

Iepriekš lēsto 87 miljonu eiro vietā Aizsardzības ministrija budžetā prasa tikai trīs miljonus – brīvprātīgo kompensācijām un ēdināšanai: “Pat, ja jūs iedosiet tos 87 miljonus, visdrīzāk, mēs nespēsim iztērēt, jo viens ir - jānoslēdz papildu līgumi, kas prasa laiku, un otrs, protams, piegādes prasīs vēl ilgāku laiku.”

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts arī stāsta, ka vairāk naudas dienesta izveidei ministrija nav prasījusi tāpēc, ka trūkst dienesta likuma. Līdz ar to, arī nākamgad iesaucamo skaits būs salīdzinoši neliels – 300 līdz 500 jauniešu, norāda Eglīts. Tas ir piecas reizes mazāk nekā plānots sākumā. Pavēstes jauniesauktie varētu saņemt nākamā gada janvārī, savukārt dienestā jauniešiem būtu jāierodas ap gada vidu.