Zatlers: Laikmetīgās mākslas muzejs jābūvē Rīgā

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers aicina pieņemt politisku lēmumu par Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja (LLMM) būvniecības sākšanu Rīgā.

Kā informēja politiķa pārstāvji, Zatlers vērsis uzmanību uz to, ka Latvijas galvaspilsētā aizvadīto trīsdesmit gadu laikā nav uzcelts "neviens nozīmīgs muzejs".

Viņa ieskatā, nacionālās kultūrceltnes ir tautas un valsts vizītkarte, tomēr tās nerodas pašas no sevis - lai tās uzbūvētu, ir nepieciešama politiska uzdrīkstēšanās, jo tikai tādā veidā iespējams kaut ko panākt.

"Mecenāti, to vidū Boriss un Ināra Teterevi, ir ieguldījuši laiku, enerģiju un gandrīz 4 miljonus eiro, lai Latvijai būtu pilnībā pabeigts, pasaulslavena arhitekta Deivida Adžeja radīts muzeja projekts. Bet tas patlaban ir iegūlis atvilktnēs un lēnām pārklājas ar putekļiem", pauž bijušais Valsts prezidents.

Zatlers akcentē, ka šādos projektos vienmēr jāiet garš ideju sadursmju ceļš. Pēc viņa paustā, LLMM gadījumā četri posmi no pieciem jau ir noieti, strīdi par vietu, saturu un formu izpaliek, atlicis vien uzbūvēt.

Bijušais Valsts prezidents arīdzan norādīja, ka Nacionālās koncertzāles būvniecība visticamāk netiks uzsākta agrāk par 2027.gadu, savukārt muzejs ir gatavs būvniecībai.

Jau rakstīts, ka pagājušā gada septembrī Laikmetīgā mākslas muzeja attīstības projekts uz laiku tika iepauzēts būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājuma dēļ.

Savukārt 2021.gadā pagājušajā gadā Kultūras ministrija (KM) izveidoja darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējām, tostarp izvērtējot iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentu, valsts budžeta programmu finansējumu vai Eiropas Savienības politikas programmu finansējumu.

Kā norādīts LLMM fonda tīmekļvietnē, iestrādnes muzeja tapšanai sākās jau 2005.gadā, kad kopā ar KM uzsākta "Topošā laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas" veidošana, kas, valstij uzbūvējot muzeju, nonāktu tās īpašumā.

Kolekcija iegādāta gan par "ABLV Bank", gan valsts budžeta, gan Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumenta līdzekļiem, tāpat saņemti arī dāvinājumi.

Par privātiem līdzekļiem iegādāti vairāk nekā 1200 mākslas darbi. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glabājumā nodoto kolekcijas pamatkrājumu veido 249 inventāra vienības un 69 palīgkrājuma vienības, tomēr faktiskais mākslas darbu skaits ir lielāks.