Valdības rīcības plānu varētu apstiprināt aprīlī - tā izstrāde patlaban sākusies

aldības rīcības plānu varētu apstiprināt aprīlī, ceturtdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Rīcības plāna izstrāde patlaban ir sākusies. Plāna pamatā ir valdības deklarācija un tās izvērsums konkrētos darbos.

Vilks skaidroja, ka, pēc ministriju iesniegto pasākumu apkopošanas, februāra sākumā varētu būt gatavs valdības rīcības plāna melnraksts, pēc tam sāksies Ministru prezidenta un ministru diskusijas par konkrētiem veicamiem darbiem.

Savukārt marta pirmajā pusē paredzētas konsultācijas ar sociālajiem partneriem, bet marta beigās vai aprīļa sākumā valdības rīcības plānu varētu iesniegt Ministru kabinetā, teica Vilks.

Viņš skaidroja, ka rīcības plāna izveides process patlaban ir tikai sācies, arī iepriekšējās valdības rīcības plāns tapis aptuveni četrus mēnešus.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite sacīja, ka ministrijas darbojas pēc dažādiem principiem jautājumā par priekšlikumu iesniegšanu rīcības plānam, tāpēc LDDK lūdz pēc rīcības plāna melnraksta sagatavošanas izdiskutēt ar darba devējiem, kuri priekšlikumi tiek iekļauti plānā, un kuri netiek.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns norādīja, ka, LBAS ieskatā, valdības rīcības plānā noteikti iekļaujama neapliekamā minimuma paaugstināšana no 1.jūlija, koplīgumi, kā arī jautājums par darba samaksu.

NTSP locekļi vienojās, ka par rīcības plāna pasākumiem, jo īpaši pārnozaru, būtu jādiskutē NTSP apakšpadomju sēdēs, kurās aktīvi iesaistīsies gan nozaru ministrijas, gan sociālie partneri. Tāpat diskusijām par iespējamajiem pasākumiem izmantojami arī citi sadarbības formāti, lai iesaistītu visas ieinteresētās puses.

Bite pauda pārliecību, ka valdība ieklausīsies darba devēju priekšlikumos un valdības rīcības plānā iekļautie pasākumi patiesi veicinās ekonomikas transformāciju un Latvijas konkurētspēju. Latvijas uzņēmējdarbības videi un nodokļu politikai ir jābūt tādai, lai eksportējoši un pasaules tirgos strādājoši uzņēmumi varētu sekmīgi strādāt Latvijā, nodrošinot darbavietas un konkurētspējīgas algas, uzsvēra Bite.

Savukārt Baldzēns pauda gandarījumu, ka fiskālā telpa ir paplašinājusies līdz vairāk nekā 200 miljoniem, kas dod cerību, ka tiks realizētas jau izteiktās apņemšanās veselības aprūpē, izglītībā, saistībā ar Valsts meža dienesta darbinieku algām, kā arī citos jautājumos. Tāpat ļoti svarīga ir koplīgumu atbalsta politika, ietverot arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un valsts un pašvaldību institūcijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), diskutējot par makroekonomiskajiem rādītājiem un darbu pie 2023.gada valsts budžeta, norādīja, ka ir nepieciešams laiks, lai Eiropas un pasaules valstis izveidotu no Krievijas neatkarīgas energoapgādes sistēmas. Tāpat Kariņš uzsvēra būtiskākos šī brīža uzdevumus - efektīvu Eiropas fondu finansējuma piesaisti un izmantošanu, kā arī ārvalstu investīciju piesaisti un maksimālu atdevi tautsaimniecībā.

Kariņš norādīja, ka valdības mērķis, tostarp izstrādājot 2023.gada valsts budžeta projektu un lemjot par papildu finansējuma ieguldīšanu, ir veicināt ekonomikas transformāciju - jo vairāk mums būs eksportējošu uzņēmumu, jo vairāk pelnīsim naudu no ārzemēm, jo lielāks papildu finansējums būs pieejams drošībai, izglītībai, veselības aprūpei un citām jomām.

"Ir jāizmanto pašreizējā sarežģītā situācija pasaules ekonomikā, lai veiktu pārkārtojumus mūsu tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanā un panāktu daudz ātrāku atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes," pauda Kariņš.

Sēdes laikā NTSP locekļi arī apstiprināja Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes personālsastāvu, šī apakšpadome ir viena no aktīvākajām NTSP ietvarā. Sēdē apstiprināja arī Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes jauno nolikumu un personālsastāvu. Katrā no apakšpadomēm darbojas vienāds skaits valdības, arodbiedrību un darba devēju izvirzīto pārstāvju, ar mērķi kopīgi rast labākos risinājumus nozares attīstībā.

NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp valsts institūcijām, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP sēdes rotācijas kārtībā vada Ministru prezidents kā valdības pārstāvis, no arodbiedrību puses LBAS priekšsēdētājs un no darba devēju puses LDDK prezidents.