Būtiskākais par redzes veselību. 11 mīti un patiesības

Mūsdienās daudz laika pavadām, strādājot ar datoru, skatoties televīziju un izmantojot dažādas viedierīces. Nereti tas aizņem vairākas stundas pēc kārtas, kuru laikā aizmirstam par savām acīm – nedomājam par redzes veselību. Kopā ar acu ārsti Marutu Alsbergu mēģināsim kliedēt mītus, kādu postu redzei nodara viedierīces un kā ikdienā paši varam parūpēties par savu redzi. Komentē sertificēta acu ārste Maruta Alsberga.

Optometrists ir zemākas kvalifikācijas acu ārsts

Optometrists un acu ārsts ir dažādas profesijas. Ir gadījumi, kad acu ārsti ir mācījušies arī optometrijas fakultātē. Pie optometrista cilvēki galvenokārt konsultējas par visvairāk piemērotajiem optiskajiem palīglīdzekļiem – brillēm vai kontaktlēcām. Protams, optometristam ir jābūt ļoti zinošam par acu slimībām, tomēr viņš atšķirībā no acu ārsta nenosaka diagnozes un neizraksta medikamentus. Optometrists ir tas speciālists, kura uzdevums ir veikt redzes pārbaudi un diagnosticēt dažādu veidu redzes traucējumus. Ja ir sāpes acīs, acs ir traumēta, pēkšņs redzes zudums vai citi akūti sarežģījumi, tad noteikti ir jākonsultējas ar acu ārstu. Arī hronisko acu slimību – glaukomas, kataraktas, makulas deģenerācijas – gadījumos pacienti ārstēšanu un medikamentu receptes var saņemt pie ārsta. Svarīgi atcerēties – bērniem vienmēr ir jādodas pie acu ārsta.

Ar nelielām sūdzībām jādodas pie acu ārsta

Vispirms jāizvērtē situācija un jāsaprot, kādas ir sūdzības, cik liela ir problēma. Ja ir kļuvis grūtāk lasīt vai brilles tālumam vairs nedod vēlamo efektu – jādodas pie optometrista, nevis acu ārsta. Optometrists sniegs savu redzējumu, novērtēs redzes stāvokli, konsultēs, kā rīkoties tālāk un ko darīt, lai uzlabotu redzes veselību. Protams, ja būs nepieciešamība, optometrists aicinās apmeklēt acu ārstu. Tas varētu atvieglot acu ārsta darbu, ja klāt būs pievienots konsultanta slēdziens par redzes pārbaudes atradnēm. Tāpat ar minētajiem simptomiem var vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš arī var novērtēt situāciju un sniegt savas rekomendācijas. Ja acīm ir trauma, negadījums, pēkšņs redzes zudums, asas sāpes vai akūts iekaisums, tad būtiski ir nezaudēt laiku un rīkoties. Ir jādodas pie acu ārsta vai uz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Bet, ja acī ir kas iebiris vai iekļuvis svešķermenis, primārās darbības cilvēks var veikt pats, skalojot aci ar tekošu ūdeni. Ja diskomforts nemazinās diennakts laikā – jāmeklē acu ārsts.

Redze ar laiku uzlabojas

Daļējs mīts, jo ar šo pieņēmumu var būt saistītas dažādas situācijas. Ir jāsaprot, vai mēs runājam par maziem bērniem, kuriem actiņas un redze vēl attīstās, vai par pieaugušiem cilvēkiem. Kā zinām, mazuļi piedzimstot redz slikti, bet, viņiem augot, attīstās arī acis un redze. Tāpēc, ja acu ārsts atklāj bērnam kādas novirzes no normas, ne vienmēr uzreiz izrakstīs brilles, bet gan ieteiks regulāras vizītes, lai sekotu līdzi redzes attīstībai. Tāpat, ja mazam bērnam tiek izrakstītas brillītes redzes korekcijai, nevajag no tām baidīties. Nereti vecāki ir satraukušies, ka bērnam visu dzīvi būs brilles. Cik esmu novērojusi, bērni to bieži uztver normāli, labprāt nēsā, jo labāk redz. Turklāt bieži brilles ir uz noteiktu laiku, lai attīstītos redze.

Pie situācijām, kad redze var nedaudz uzlaboties, varu minēt arī neatbilstošus darba apstākļus, kuru rezultātā tiek radīta pārmērīga redzes slodze (acis ir ilgstoši sasprindzinātas). Tādā gadījumā, ja samazina redzes slodzi, var izdoties arī atjaunot redzes funkcijas, justies labāk. Taču ir tādas redzes problēmas, kurām laiks nebūs sabiedrotais, un pašas no sevis tās nepāries. Ja cilvēkam ir diagnoze, piemēram, tuvredzība vai vecuma tālredzība. Ja redze ir pasliktinājusies, tad parasti šīs izmaiņas turpinās un ar laiku prasa arvien stiprākas brilles. Diemžēl nav efektīvu metožu, lai apturētu tuvredzības progresēšanu vai presbiopijas izmaiņas.

Spēja redzēt ar gadiem mainās

Tas tā ir – spēja skaidri redzēt dažādos attālumos ar laiku samazinās. Tāpēc vairumam cilvēku pēc 40 gadu vecuma ir vecuma tālredzība jeb presbiopija. Iemesls tālredzībai ir izmaiņas lēcā, samazinās fokusēšanās spēja acīs, kas ir normāls fizioloģisks process. Ar šādu problēmu cilvēkam kļūst grūtāk lasīt (lasīšanas attālums kļūst arvien lielāks) un pienācis brīdis iegādāties redzes korekcijas līdzekli. Vispopulārākās ir tā sauktās lasāmbrilles. Lai tiktu pie briļļu receptes ir nepieciešama redzes pārbaude, kurā jāsaprot, kāds būtu piemērotākais redzes korekcijas līdzeklis konkrētajam pacientam. Kādam piemērotākas būs lasāmbrilles, citam varbūt derēs ofisa brilles – ar tām var gan strādāt ar datoru, gan lasīt un skaidri redzēt nedaudz tālāk.

Profilaktiska redzes pārbaude nav nepieciešama

Nav tiesa. Bieži vien acu problēmām nav izteiktu simptomu, un rezultātā rodas nopietnas acu slimības un vispārējas veselības problēmas. It īpaši bērniem. Tieši tāpēc mūsu valstī, bērniem ir noteiktas obligātās acu apskates, kas ir gada, trīs un pirmsskolas – sešu, septiņu gadu vecumā. Ja agrīnā vecumā atklāj kādu problēmu, tad veiksmīgāk to var novērst. Bērni aug, mainās, pielāgojas videi, tādēļ redzes problēmas ļoti ilgi var palikt nepamanītas. Īpašu uzmanību savu bērnu redzei vecākiem vajadzētu pievērst tad, kad bērns uzsāk skolas gaitas. Kā zināms, uzsākot mācības, ievērojami palielinās redzes slodze. Ja tā ir par lielu un bērnam ir palieli plusiņi, var rasties sūdzības par galvassāpēm vai redzes pasliktināšanos. Tāpat cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ir būtiski apmeklēt acu speciālistu regulāri pat tad, ja nav nekādu sūdzību, lai laikus diagnosticētu tādu slimību kā glaukoma. Iesaku to darīt arī autovadītājiem. Ne velti noteikumos par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju uzskaitīta virkne prasību, kas jāņem vērā, tostarp kritēriji redzes veselības jautājumos. Kā savai, tā arī apkārtējo drošībai ir ļoti svarīgi, lai autovadītājam būtu pietiekami laba redze. To mēs visi zinām, ka rudenī, diennakts tumšajam laikam kļūstot garākam, pasliktinās redzamība. Tas viss jāņem vērā un jārēķinās, ka ir riski ne tikai pašam vadītajam, bet arī citiem satiksmes dalībniekiem. Varu vēl piebilst, ka redzes asuma mērījumi parasti notiek mākslīgos, standartizētos apstākļos, un tur viss var izrādīties kārtībā. Taču nereti var būt, ka jāvada transportlīdzeklis miglā, krēslā, un vadītājs tumsā var apžilbt no pretim braucošā auto gaismām. Līdz ar to nestandarta situācijās redze ir daudz sliktāka nekā brīdī, kad sēžam redzes pārbaudes krēslā. Iesaku konsultēties ar optometristu, varbūt cilvēkam tiešām būtu noderīgas īpašas brilles tieši auto vadīšanai īpašos apstākļos.

Viedierīces un to pārmērīga lietošana bojā redzi

Patiesība, bet ar uzsvaru uz vārdu – pārmērīga. It īpaši bērniem, jo, kā jau minēju, viņiem redze vēl attīstās. Visi speciālisti būs vienisprātis, ka, lietojot viedierīces, ir jāievēro pareizs darba attālums un pauzes. Biežas, īsas pauzes būs vērtīgākas, nekā ilgāka pauze vairāku stundu garumā. Darbojoties ar datoru vai viedierīci, pauzes iesaka veikt ik pēc 20 minūtēm – uz 20 sekundēm novērst skatienu citā virzienā, izvingrināt acis. Diemžēl, ja intensīvi strādājam, tas aizmirstas. Tāpēc datorā var iestatīt programmu, kas pati atgādinās, ka acīm ir laiks atpūsties. Jāpiemin, ka, ilgstoši strādājot ar datoru, acis tiek mirkšķinātas retāk nrkā parasti. Tas rada sausuma sajūtu, acu sāpes, diskomfortu un nogurumu. Pirmsskolas vecuma bērniem viedierīces nevajadzētu lietot vairāk par 20–30 minūtēm dienā, bet sākumskolas vecumā maksimālais laiks var būt divreiz pa 30 minūtēm dienā. Realitātē viedierīcēs tiek pavadīts krietni ilgāks laiks. Tāpēc pievērsiet uzmanību attālumam starp acīm un viedierīci – tam jābūt vismaz 35 centimetriem, nevis jātur pie deguna. Tomēr apgalvot, ka tie, kas darba dienas pavada darbā ar datoru, sirgs ar redzes problēmām, un otrādi, nebūs īsti patiesi.

Lasīšana tumsā bojā acis

Ne gluži. Tumsa rada acu nogurumu, bet nebojā acis. Piemēram, lasīšana, kas pati par sevi rada acīm paaugstinātu slodzi, nepietiekamā apgaismojumā redzes slodzi palielina. Tāpēc, jo gaišāka telpa, jo acīm ir patīkamāk un komfortablāk. Apgaismojumam jābūt maksimāli dabiskam, nevis žilbinošam.

Mellenes un burkāni uzlabo redzes veselību

Redzes veselību uzlabo sabalansēts un pareizs uzturs. Tas, protams, nāks par labu ne tikai redzei, bet arī kopējam veselības stāvoklim. Acu un redzes stiprināšanai ir būtiska veselīga un pilnvērtīga pārtika, bagāta ar dažādu veidu vitamīniem. Īpaši svarīgi acu veselībai ir A, E un C vitamīni – antioksidanti, kas aizsargā organisma šūnas no brīvajiem radikāļiem, kā arī karotinoīdi – luteīns un zeaksantīns. Karotinoīdi veido acs iekšējo pigmenta slāni. Ja nav šo pigmentu, nav arī spējas redzēt. Diemžēl luteīnu un zeaksantīnu organisms pats veidot nevar, to var tikai uzņemt ar pārtiku. Tāpēc mēdz teikt, ka jāēd burkāni un mellenes, jo šie produkti satur karotinoīdus. Karotinoīdu satur arī avenes, rabarberi, persiki un upenes. Parasti tiek uzsvērtas mellenes. Bet, lai saņemtu nepieciešamo devu, ir jāapēd ļoti daudz šo ogu. Būtiski neaizmirst, ka atrašanās svaigā gaisā un jau minētās acu atpūtināšanas pauzes uzlabo redzes veselību. Par pastaigu raitā solī vai skriešanu parkā, veroties tālumā un izbaudot rudens mirkļus, tavas acis būs ļoti priecīgas. Interesanti, ka atrašanās ārā, svaigā gaisā un dabiskā apgaismojumā ir labākais tuvredzības jeb miopijas profilakses līdzeklis.

Vēl ir svarīgi, lai organismā netrūktu omega 3 taukskābju. Tās satur zivis – tuncis, lasis, forele, skumbrija, anšovi –, arī rieksti un sēklas (linsēklas, valrieksti). Nereti šos produktus uzturā aicina iekļaut cilvēkiem, kas sūdzas par pārmērīgu sausumu acīs. Sabalansēts uzturs un vajadzības gadījumā papildu pārtikas piedevas ir viena no «sausās acs» ārstēšanas metodēm. Redzes veselībai nepieciešami arī vitamīni – C (citrusaugļi, kāposti, spināti), E (rieksti, sēklas), A (sarkanie un oranžie augļi un dārzeņi arī burkāni) – un mikroelementi, piemēram, cinks (liellopu gaļa, cūkgaļa, vistas fileja, olas). Jāatceras dzert pietiekami daudz ūdens. Kādu daļu nepieciešamo vitamīnu acīm var aizstāt uztura bagātinātāji, taču tos iesaku vairāk gan lietot ziemas periodā un cilvēkiem gados.

Lietojot svešas brilles, acis tiek bojātas

Ne gluži. Jāatceras, ka katram cilvēkam ir jālieto brilles ar savu starpzīlīšu attālumu (PD). Lietojot svešas brilles, tas var būt neatbilsošs jūsu PD. Ir nepareizi domāt, ka briļļu lietošana rada redzes pasliktināšanos. Bez brillēm cilvēks neredz tik skaidri, un, kad tās tiek noņemtas, var likties, ka neko neredz, bet šo faktu var izskaidrot ļoti vienkārši. Nēsājot brilles, cilvēks saprot, ka var skaidri redzēt bez acu piepūles un sasprindzinājuma. Noņemot tās, jau ir aizmirsis, ka pirms to lietošanas redzēja tikpat neskaidri. Tas ir psiholoģiskais faktors. Mūsdienās daudzi briļļu vietā izvēlas kontaktlēcas. Precīzi piemeklētas kontaktlēcas ļauj cilvēkam redzēt skaidri. Lai cilvēks justos komfortablāk, it īpaši lielu dioptriju gadījumā, ērtākais veids ir lietot kontaktlēcas, bet tas nenozīmē, ka kontaktlēcas aptur redzes pasliktināšanos. Tās vairāk kalpo kosmētiskam efektam un ērtumam.

Acu vingrinājumi uzlabo redzi

Tas nav pierādīts, tādēļ teikšu, ka nav taisnība. Ir lasīts par daudziem pētījumiem, bet nav konkrētu pierādījumu, ka acu vingrinājumi samazina miopijas, hipermetropijas un astigmātisma progresēšanu. Tāpat netika pierādīts, ka vingrinājumi palīdz izvairīties no makulas deģenerācijas, glaukomas vai diabētiskās retinopātijas radītiem redzes bojājumiem. Tiesa, nevajag jaukt divas lietas – atslodzes vingrinājumus acīm var un vajag veikt, tie palīdz, jo atpūtina acis. Bet, runājot par redzes uzlabošanu kā tādu, šim apgalvojumam nevaru piekrist.

Slikta redze pārmantojas

Ja vecākiem vienam vai abiem ir tuvredzība, tad viņu bērniem ir lielāka varbūtība tikt pie brillēm. Ir atrasts gēns, kas nosaka tuvredzību. Savukārt tuvredzības pakāpe un laiks, kurā parādās simptomi, neiedzimst.

Zināšanai

Tuvredzība

• Cilvēki, kuriem ir tuvredzība, skaidri spēj saskatīt tuvumā atrodošās lietas un priekšmetus, bet nespēj saskatīt tālāk esošus objektus. Paralēli ejošie gaismas stari acī krustojas nevis uz tīklenes, kā tam normāli vajadzētu būt, bet gan pirms tās, tādēļ attēls ir neskaidrs.

• Par tuvredzības attīstību var norādīt šādi simptomi: pastāvīgi vai periodiski ir grūtības skaidri saredzēt tālāk esošus priekšmetus, acu miegšana, skatoties tālumā.

Tālredzība

• Tālredzības gadījumā cilvēki nespēj skaidri saredzēt priekšmetus, kas atrodas tuvumā. Cilvēkam kļūstot vecākam, pavājinās fokusēšanās spējas, tā ir dabiska novecošanas parādība, un rodas vajadzība pēc brillēm lasīšanai un citu smalkāku darbu veikšanai. Tālredzība parasti rodas pēc 40 gadu vecuma.

• Bērnu tālredzība vai plusiņi līdz noteiktiem cipariem ir vecuma norma un redzes problēmas nerada, bet par novirzēm jebkurā gadījumā ir jārunā individuāli.