lv
gFab77Hjz3j82S3djenX0WkaHUtlFK17N4Gv6dee
913852

ST vērtēs normas par studiju programmu īstenošanu latviešu valodā

ST vērtēs normas par studiju programmu īstenošanu latviešu valodā
Rīga, 3.janv., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.10 turpinās skatīt lietu par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā.

Rīga, 3.janv., LETA. Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.10 turpinās skatīt lietu par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā.

Iepriekš lietā tika gaidīts Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums ar skaidrojumu, vai augstskolu pienākums studiju programmas īstenot tikai un vienīgi latviešu valodā ir saderīgs ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, konkrēti - ar brīvību veikt uzņēmējdarbību.

EST atzina, ka valsts tiesiskais regulējums, kas augstskolām uzliek pienākumu studiju programmas īstenot tikai un vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ir saderīgs ar ES tiesībām, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to.

Lieta par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, tika ierosināta pēc vairāku kādreizējo Saeimas deputātu pieteikuma. Tiesā tola vērsušies "Saskaņas" politiķi Valērijs Agešins, Edgars Kucins, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Igors Pimenovs, Ivars Zariņš, Regīna Ločmele, Inga Goldberga, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Sergejs Dolgopolovs un Nikolajs Kabanovs, partijas "Suverēnā vara" pārstāve Ļubova Švecova un partijas "Katram un katrai" pārstāve Karīna Sprūde. Pašlaik neviens no viņiem parlamentā nav pārvēlēts.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz ST atzīt Augstskolu likuma 56.panta trešo, ceturto un piekto daļu par neatbilstošu Satversmes 105., 112.un 113.pantam.

Apstrīdētajās normās noteikts vispārīgs aizliegums sniegt augstākās izglītības pakalpojumus svešvalodā, vien ar atsevišķiem izņēmumiem.

Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa nosaka, ka Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Akciju cenas eirozonas biržās pieaug
Ņujorka, 3.janv., LETA--AFP. Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot Jaungadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šoga...
Aizsardzības ministre tiksies ar Spānijas vēstnieku Latvijā
Rīga, 3.janv., LETA. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) otrdien tiksies ar Spānijas vēstnieku Latvijā Manuelu Alhamu Orenesu, lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju un abu valstu sadarbību aizsardzības jomā, aģentūru LETA informēja Aizsardz...
Skolotāji var sāk elektronisko izmēģinājuma eksāmenu vērtēšanas procesu
Rīga, 3.janv., LETA. No šodienas skolotāji var sākt elektronisko izmēģinājuma eksāmenu vērtēšanas procesu, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Rīga, 3.janv., LETA. No šodienas skolotāji var sākt elektronisko izmēģinā...



Komentāri